Svinemündē 7.4.45.
Mīļo Lūcīt!
Vakar vakarā pēc kratīšanās pārpildītā vilcienā iebraucu Svinemündē. Pēc pieteikšanās attiecīgā karaspēka iestādē, kas kārto izbraukšanas lietas uz Kurzemi, saņēmu kuģa karti un tagad nu jāgaida, kad pienāks laiks doties uz kuģi. Gaidīšana var vilkties īsāku vai ilgāku laiku, var gadīties, ka rīkojums kāpt kuģī pienāk drīzi, iepriekš to šeit neviens nesaka. Esmu apmeties kādā bijušā bērnu namā, kur bez manis ir arī vairāki vācu virsnieki un arī viens latviešu virsleitnants, kuŗi tāpat gaida kuģi uz Vāciju. Uzturam saņemu dienā apm. 450 gr. maizes, drusku sviesta un desas. Šodien pusdienās dabūju arī 2 šķīvjus zupas (parasti gan tikai vienu). Kaut kā jau cauri tiek, kamdēļ par mani nebažījies. Galvenais, kaut tikai man brauciens labi noritētu. Turi īkšķīti maziņā un vēli man labu.
Kā vienmēr domāju par Tevi un Tu esi man tik ļoti mīļa. Cik laimīgs es būtu, ja visa šī svešā dzīve, klaiņošana un nīkšana reiz atkal pārvērstos par labākām, gaišākām dienām mūsu mīļajā dzimtenē kopā ar Tevi un mūsu vecīšiem. Cik ļoti priecāšos redzēt [Lapas beigas]
Tevi atkal priecīgu un bezrūpīgi smaidošu.
Bet lai nu kā, bērniņ, lūdzu nezaudē nekad ticību nākotnei un nezaudē ticību man. Un pār visām lietām nezaudē mīļās un labās domas par mani, jo es vienmēr palikšu Tavs lielais, vecais puika.
Sveiciens vecīšiem.
Skūpstu. Tavs Alfs.
Darba lapu var lejuplādēt un izdrukāt, atverot pielikumu: Darba lapa
| Jautājumi avota analīzei | Piezīmes, pētot avotu (Atklāt atbildes) |
|---|---|
| 1. Vienkāršākie jautājumi | |
| 1. Kas ir pastkartes autors? | Alfs, iespējams, ir latviešu virsnieks, jo raksta latviski un saka, ka apmeties bērnu namā, kur “bez manis ir arī vairāki vācu virsnieki”. Iespējams arī, ka Alfs nav militārpersona, gadījumā, jo visiem (arī civilpersonām), kas tolaik devās uz Kurzemi, vajadzēja reģistrēties karaspēka iestādēs. Šķiet, ka viņa vārds “Alfs” ir saīsinājums no vārda Alfrēds vai Alfons vai arī Lūcijas lietots mīļvārdiņš. |
| 2. Kad un kādos apstākļos pastkarte ir rakstīta? | Pastkarte ir datēta ar 1945. gada 7. aprīli. Autors atrodas Svinemündē, pie jūras (jo minēta kuģu gaidīšana), teritorijā, kas vēl ir vācu karaspēka kontrolē (Vācijas marka uz pastkartes, autors dzīvo kopā ar vācu virsniekiem), rit pēdējās kara dienas (jo karš beidzās 1945. gada 8. maijā). |
| 3. Kādu informāciju satur teksts? Ja avots būtu apjomīgs, tad informāciju vajadzētu grupēt, piemēram, informācija par cilvēkiem, laiku, vietu, idejām. Atsevišķi izdali faktus un autora viedokli! | Fakti
Savu dzīvi autors raksturo kā "svešu", "klaiņošanu" un "nīkšanu". |
| 2. Avotu vērtējoši jautājumi | |
| 1. Kas pastkartē ir neskaidrs? Kur to var noskaidrot? |
|
| 2. Cik tekstā sniegtā informācija ir ticama? Vai autors apraksta to, ko pats ir pieredzējis? Kad tas ir rakstīts – notikuma laikā vai pēc tā? | Tekstā sniegtā informācija ir diezgan ticama, jo tā ir privāta sarakste. Iespējams, ka Alfs kaut kādu informāciju slēpj, baidoties no cenzūras (varētu noskaidrot, vai militārpersonu sarakste tolaik bija pakļauta cenzūrai), vai arī cenšas neuztraukt tuviniekus. Teksta ticamību un vērtību pastiprina fakts, ka tas rakstīts tieši notikumu laikā. |
| 3. Par ko liecina autora viedoklis? Kādi ir autora mērķi, simpātijas, priekšstati, emocionālais stāvoklis, aizspriedumi? Pamato savu atbildi ar piemēriem. |
|
| 4. Kādus jautājumus izvirza teksts? Iedomājies, ka šī pastkarte ir sākums lielam pētījumam, kas ilgs vairākus gadus un noslēgsies ar publikāciju. Kādi jautājumi būs šīs grāmatas pamatā? |
|
| 5. Cik vērtīga, nozīmīga ir šī pastkarte? Kādu pētījumu veikšanā šo pastkarti tu ieteiktu lietot vēsturniekiem? Ko ar to var pierādīt? | It kā šī pastkarte satur pārāk maz informācijas, lai būtu nozīmīgs avots. Bet, manuprāt, tas ir nozīmīgs, jo tas rāda 1) vienu konkrētu indivīdu, 2) ikdienu, 3) personīgu pārdzīvojumu, attieksmi. Vēsturnieki šo pastkarti varētu lietot, pētot karavīru noskaņojumu kara beigās vai viņu dzīves filozofiju vispār. Ar pastkartes tekstu var pierādīt, ka karavīrs daudz nedomā par karu, vairāk par dzīvi pēc kara un saviem tuviniekiem. |
| 3. Kopsavilkums | |
| Tagad apkopo visu iepriekš rakstīto un pārdomāto, vienlaikus 1) precīzi, kompakti, interesanti un skaidri raksturojot avotu un 2) godīgi un pilnīgi atspoguļojot savas iz-jūtas. Pastāv vairākas iespējas, kā to izdarīt. Ieskicē vismaz divas |
Alfa pastkarte Lūcijai kā neatminama mīkla Kara pēdējās dienas. Latviešu virsnieks Vācijā ar vislielāko mīļumu raksta vēstuli Lūcijai. Alfu un Lūciju vieno ļoti ciešas saites, par to liecina Alfa valoda un arī fakts, ka viņiem ir kopēji “vecīši”. Tomēr neskaidrs paliek jautājums, kas Lūcija bija Alfam – sieva vai māsa? Droši zināms, ka Lūcija ir bijusi pieaugusi, precējusies sieviete, jo adresē rakstīts “Frau” (kundze). Par labu idejai, ka viņa ir bijusi Alfa sieva, runā Alfa ļoti intīmā valoda pastkartē, visi mīļie vārdi, ko viņš lieto. Bet Lūcija varēja būt arī viņa mazā māsa. Par to liecina tas, ka viņa saukta par “maziņo” un “bērniņu”, kā arī paraksts “lielais, vecais puika”. Kā karavīrs jūtas karā? Karš karavīra uztverē nav karošana. Varbūt, piedaloties kaujā, karavīrs vispār nedomā, bet, izvērtējot pēdējo laiku, Alfs raksta, ka viņa dzīve ir “sveša”, viena apnicīga “klaiņošana” un “nīkšana”. Karavīrs, rakstot saviem tuviniekiem, neapspriež karadarbību. Iespējams, ka viņu vispār neinteresē karaplāni un mērķi, viņš tikai seko pavēlei, bet viņa domas un cerības saistās ar tuviniekiem, mierīgu dzīvi. Karavīrs riskē ar savu dzīvību, tāpēc viņam svarīgi kļūst filozofiski jautājumi. Pat pavisam īsā vēstulītē Alfs lūdz Lūcijai nekad nezaudēt ticību nākotnei. |
