1956. gads. Inokeņņevska.
No kreisās: krievs Mazurs, ukrainis Mjakota, Osvalds Plucis, Ēvalds Plucis, Krišs Spalis, Harijs Mucenieks, Inokeņņevskas skolotājs – krievs.
Fotogrāfs – Luiss Reimanis.
Okupācijas muzeja krājums, Luisa Reimaņa mape.
Darba lapu var lejuplādēt un izdrukāt, atverot pielikumu: Darba lapa
| Jautājumi avota analīzei | Piezīmes, pētot avotu (Atklāt atbildes) |
|---|---|
| 1. Vienkāršākie jautājumi | |
| 1. Redzamās personas – kas viņi ir? Skaits, vecums, apģērbs. | Septiņi vīrieši ziemas (darba?) apģērbā. Apģērbs ir atšķirīgs – citiem pagarāki mēteļi (vai kažoki?), vienam paīsa vatēta jaka. Vienam jaka ir vaļā. Pieciem vīriešiem ir saulesbrilles, vienam parastas brilles (vai gaišas saulesbrilles). Visiem galvā ir cepures – ausaines, četriem ar nolaistām ausīm, diviem skaidri redzams, ka tās ir kažokādas. Vienam rokā cigarete, vienam (otrajam no labās) – arī varbūt cigarete un padusē iespiests kāds sainis. Četriem redzamas kailas rokas, vienam rokās lieli cimdi. Dažiem skaidri redzams, ka kājās ir velteņi. Viņi nešķiet jaunieši, jaunākie varētu būt ap 30 gadus veci, vecākie – ap 50. |
| 2. Ainava, priekšmeti, augi, dzīvnieki. Atrašanās vieta. Vai notikums norisinās zem klajas debess vai telpā? | Fotografēts zem klajas debess. Fonā līdzenums, sniegota ainava, priekšplānā koka ēka ar uzrakstu “Kolhoza “Polārā zvaigzne” kantoris”. Mājas viena siena apšūta ar kādu izolācijas materiālu. Pie ēkas pienāk vadi – telefona līnija vai elektrības līnija. Iespējams, ka ēkā ir elektrība, jo virs durvīm redzams priekšmets, kas atgādina lampu. Ēna liecina, ka uz ēkas jumta ir karogs. Uz ēkas jumta – nedaudz sniega, varētu domāt, ka ir pavasaris. Par pavasari liecina arī fakts, ka vairākiem ir kailas rokas, vienam vaļēja jaka (bet varbūt viņi iet iekšā telpā vai tieši nāk no tās ārā), neaizsietas ausaines. Ainava un kolhoza nosaukums liecina, ka viss notiek aiz Polārā loka. Tālumā redzamas vēl divas nelielas koka ēkas. Fonā pieci suņi. |
| 3. Avota autora vieta. kas ir fokusā? Kompozīcija, gaismas un krāsas. Kas ir izcelts (ar gaismu, kontrastiem)? Vai kompozīcija ir harmoniska? Kā tas panākts? | Fotogrāfijas centrā ir cilvēki, laikam autoram bija svarīgi fotogrāfijā ietilpināt arī kolhoza kantora nosaukumu. Nezinu, vai autors ir kaut ko izcēlis ar gaismām un kontrastiem, ticamāk, ka par to nav bijis domāts. Tas ir momentuzņēmums. |
| 4. Kustība. | Cilvēki nekustas, pozē. Kustas suņi, kas fotogrāfijā redzami neskaidri. |
| 2. Avotu vērtējoši jautājumi | |
| 1. Kas ir redzamās personas? Dažkārt to var viegli saskatīt, biežāk to var tikai minēt pēc dažādām pazīmēm. |
Pēc fotogrāfijas nevar spriest, kas ir fotogrāfijā redzamie cilvēki. Ticams, ka viņi tur dzīvo, nevis ieradušies kā tūristi, jo šķiet, ka viņi tur jūtas kā mājās. |
| 2. Attēla stāsts. Kas notiek? | Attēls rāda cilvēku sejas, kantora ēku un tuksnesīgo apkārtni, fonā redzami suņi, bet nekas cits nenotiek. |
| 3. Zīmes un simboli – ne tikai īsti simboli, bet ko var “nolasīt” no kustībām, žestiem, izteiksmēm? | Cilvēki šķiet priecīgi, draudzīgi, mierīgi, atbrīvoti. Vienīgi vīrietis pie paša kantora labā stūra šķiet vairāk norobežojies no citiem. |
| 4. Kas ir fotogrāfijas autors un kāds ir fotogrāfijas mērķis? Vai šis ir pasūtījuma darbs? Kas ir pasūtītājs? Vai avots ir radīts pēc paša autora iniciatīvas? Vai mērķis ir sarūgtināt, pārsteigt, pārliecināt vai tml.? | Fotogrāfijas autors ir izsūtītais Luiss Reimanis, domājams – fotogrāfijā redzamo personu līdzcilvēks. Droši vien fotogrāfija radīta pēc tajā redzamo cilvēku lūguma vai paša autora ierosinājuma. Mērķis ir informēt vai saglabāt liecību. |
| 5. Ja attēlam ir paskaidrojošs teksts, kā tas saskan ar attēlā redzamo? Ko tas izsaka? Kas to ir rakstījis? | Fotogrāfijas paskaidrojošais teksts ir autora rakstīts. Tas paskaidro attēlā redzamo cilvēku vārdu, tautību, notikuma vietu un gadu. Papētot fotogrāfijas autora biogrāfiju, uzzinām, ka viņš pats ir bijis izsūtīts 1941. gada 14. jūnijā un no izsūtījuma atbrīvots jau 1956. gada janvāra sākumā. Tas nozīmē, ka uzņēmums izdarīts pēc autora atbrīvošanas. Iespējams – pirms atgriešanās Latvijā. Iespējams, ka arī citi attēlā redzamie priecājas par atbrīvošanu. |
| 6. Ja attēls ir mākslas darbs, cik precīzi mākslinieks ir attēlojis redzamo? Vai viņš ir notikumu aculiecinieks? | Fotogrāfija nav mākslas darbs. |
| 7. Kāda vērtīga informācija gūstama no attēla? Kādi aizspriedumi redzami attēlā? Vai attēls pauž kādu noteiktu ideoloģiju? | Vērtīgākais varētu būt vizuālā informācija, kā cilvēki ģērbušies, izteiksmes. Aizspriedumi un kādu ideoloģiju izpausmes nav manāmas. |
| 3. Kopsavilkums | |
| Apkopo visu iepriekš rakstīto un pārdomāto, vienlaikus 1) precīzi, kompakti, interesanti un skaidri raksturojot avotu un 2) godīgi un pilnīgi atspoguļojot savas izjūtas. Pastāv vairākas iespējas, kā to izdarīt. Izdomā vismaz divu rakstu nosaukumus, kuros varētu runāt par fotogrāfijā redzamo, un uzraksti pāris rindiņu vai rindkopu par šo fotogrāfiju kā šī raksta sastāvdaļu. |
Attiecības starp izsūtītajiem Izsūtīto vidū bieži veidojās draudzīgas attiecības. Padomju sabiedrība pēc Staļina nāves Ja noskaidrotos, ka attēlā redzamie cilvēki šajā laikā tiek atbrīvoti. Pēc Staļina nāves daļu izsūtīto amnestēja un ļāva viņiem atgriezties dzimtenē. Varam iedomāties, cik daudz cilvēku bija laimīgi, beidzot atgūstot brīvību. Piemēram, kā šajā attēlā redzamie vīrieši. Tomēr daudzi jau bija gājuši bojā… |
