X

Latvijas okupācijas vēsture

Viltus ziņa: padomju propagandas filma kā pierādījums latviešu

Viltus ziņa: padomju propagandas filma kā pierādījums latviešu "fašistu dabai".

Autors: Viesturs Sprūde

Sociālajos tīklos un vairākos Latvijas krievvalodīgajos interneta medijos šogad parādījusies un tiek izplatīta 1965. gadā Rīgas kinostudijā uzņemtā padomju propagandas filma "Приговор обжалованию не подлежит" ("Spriedums nav pārsūdzams"). Tā ir 20 minūšu gara un veidota kā dokumentālā. Filmas scenāristi ir K. Bērziņš, V. Lorencs, režisori Hercs Franks un I. Brils.

Sižets vēsta par tā saukto Rēzeknes policistu prāvu, ko Latvijas PSR Augstākā tiesa 1965. gada 11. –  30. oktobrī noturēja VEF Kultūras pilī. Minētā bija viena no trim 60. gadu sākumā Latvijas PSR Valsts drošības komitejas (VDK) organizētajām "skatuves prāvām", kā tās raksturojis pazīstamais holokausta vēsturnieks Andrievs Ezergailis.

Par līdzdalību Audriņu sādžas iedzīvotāju iznīcināšanā 1942. gada janvārī, ebreju iedzīvotāju slepkavošanā un citos noziegumos pret cilvēcību, tas ir, "par 15 tūkstošu mierīgo iedzīvotāju iznīcināšanu Latvijas PSR Rēzeknes apriņķī" uz apsūdzēto sola sēdināja Rēzeknes apriņķa policijas priekšnieku Albertu Eiheli, apriņķa policijas 2. iecirkņa priekšnieku Boļeslavu Maikovski, Maltas policijas iecirkņa priekšnieku Haraldu Puntuli (filmā  "cilvēku šāvēju komandas komandieris"), kā arī policistus (filmā "cilvēku šāvēju komandas dalībnieki") Jāzepu Basankoviču, Jāni Krasovski un Rēzeknes cietuma uzraugu (filmā "cietuma priekšnieka palīgs") Pēteri Vaičuku. Reāli tiesā klāt gan bija tikai pēdējie trīs, jo Eihelis, Maikovskis, Puntulis atradās trimdā Rietumos un tika tiesāti neklātienē. Pieciem apsūdzētajiem piesprieda nāvessodu, vien Vaičukam 15 gadus ieslodzījumā.

Krievu valodā, ar vieglu latvisku akcentu savulaik ieskaņotā filma vispirms izvilkta dienasgaismā 20. janvārī vietnē "YouTube", tad izplatīta tālāk. Šovinistiski noskaņotie komentētāji sižetu uzskata par "pierādījumu" latviešu "fašistu dabai" un tamlīdzīgi. Padomju propagandas filmā redzamo pat mēģina sasaistīt ar šobrīd plānoto pakāpenisko pāreju uz latviešu valodu vispārējās izglītības iestādēs. Piemēram, portālā "baltnews.lv" pavadošais teksts zem virsraksta "Bendes dzīvo ilgi" vēsta: "Kauna un cilvēcības – lūk kā, šķiet, šodien asi pietrūkst Latvijā. Tas skar gan neglītu vēstures lappušu notīrīšanu, gan cīņu pret bērnu izglītošanu krievu valodā"...

ATMASKOJUMS

Neapšaubāmi, Audriņi bija traģiska un detaļās diemžēl joprojām neskaidra epizode Latvijas vēsturē, taču  filmā "Spriedums nav pārsūdzams" redzamais liecina par padomju propagandas un VDK darba metodēm, nevis mēģinājumiem noskaidrot īstenību un sodīt vaininiekus.

Filmā minētais upuru skaits atbilstoši absurdajiem padomju priekšstatiem, ka traģēdija ir traģēdija tikai tad, ja patieso noslepkavoto skaitu pareizina ar kādu ciparu, arī palielināts vairākkārt (Ančupānu kalnos vācu okupācijas laikā nošāva apmēram 2000 cilvēku, bet filmā apgalvo, ka 8000). Arī galvenais stāstītājs Basankovičs, kurš it kā piedalījies nošaušanās, darbojas acīmredzami inscenētās ainās un brīžiem pat no lapas lasa to, ko no viņa prasa. Netiek skaidrots, kā nākas, ka viņš uz prāvu bija jāved no Vorkutas raktuvēm, kur it kā tēlojis godīgu padomju pilsoni un "slēpies".  

Audriņu traģēdija padomju okupācijas laikā tika attēlota pēc pieņemtā šablona, daudz ko noklusējot (vairāk par to Ulda Neiburgs grāmatā ""Dievs, tava zeme deg!" Latvijas Otrā pasaules kara stāsti"). Vēsturnieki U. Neiburgs un Andrievs Ezergailis, tāpat bijušais čekists un PSRS un ASV izlūkdienestu aģents, pārbēdzējs Imants Lešinskis savos darbos atgādina, ka šādu 60. gadu sākumā organizēto "kara noziedznieku" prāvu uzdevums nemaz nebija patiesības noskaidrošana.

Lešinskis jau 1985. gadā trimdas presē uzsvēra, ka galvenais mērķis bija tie, kuri tiesas zālē nemaz neatradās – trimdā dzīvojošie latviešu sabiedrības aktīvisti. Šajā gadījumā Eihelis, Puntulis un īpaši Maikovskis, kurš bija Amerikas latviešu apvienības vicepriekšsēdētājs un aktīvs trimdas latviešu katoļu baznīcas dzīvē. "Atmaskojamās personas allaž izvēlējās VDK izlūkošanas daļa, kuras norādījumus redakcijai nodeva tās uzraudzīšanai piekomandētais virsnieks. Parasti uzbrukumi vērsās pret cilvēkiem, kas aktīvi darbojās trimdas pretpadomju organizācijās vai presē. (..) Taču jau no pirmā brīža bija skaidrs, ka VDK nav ieinteresēta noskaidrot patiesību. Pietika ar to, ka zināmais cilvēks attiecīgajā laikā atradies attiecīgajā vietā un ieņēmis kādu administratīvu, militāru vai policijas amatu, lai apsūdzētu viņu visatbaidošākajos noziegumos pret cilvēcību," raksta Lešinskis.

Galvenais bija parādīt, ka trimdas latviešu organizācijas vada "kara noziedznieki", sēt aizdomas, nošķelt trimdinieku veco paaudzi no jaunās un galu galā raisīt aizdomas arī trimdinieku mītnes valstu tiesībsargājošajos orgānos. Vairākos gadījumos VDK tas starp citu izdevās. Lai mestu ēnu uz trimdiniekiem, šādās paraugprāvās burtiski tika upurēti Latvijā dzīvojošie agrākie policijas bataljonu dalībnieki – cilvēkus, kas jau bija izgājuši nometnes, 60. gadu sākumā par tiem pašiem pārkāpumiem atkal arestēja un tiesāja otrreiz, šoreiz piespriežot nāvi.

Lešinskis liecībās ASV Tieslietu departamentam jau pēc pārbēgšanas 1982. gadā uzsvēra, ka, piemēram, 1961. gada paraugprāvā pret 18. bataljona policistiem liecinieki runājuši lietas, kuras viņi notikumu brīdī nemaz nevarēja zināt, un acīmredzami atradās zem VDK spiediena. Lešinskis tāpat neizslēdza, ka VDK apsūdzības uzturēšanai pret konkrētām personām izmantoja viltotus dokumentus. Jāpiezīmē, ka Maikovski, Puntuli un Eiheli padomju pūliņu ietekmē arī Rietumos sauca pie tiesas, Maikovski pat atkārtoti – vispirms ASV un tad Vācijā, taču demokrātijas apstākļos šo personu vaina slepkavībās netika pierādīta, jo visas liecības balstījās tikai pieņēmumos.

"Diemžēl jāsecina, ka Rēzeknes apriņķa Audriņu iedzīvotāju iznīcināšanu PSRS pagātnē un Krievija tagadnē izmanto klajai propagandai pret latviešiem. Saistīt Latvijas valstī paredzēto izglītības reformu ar nacistiskās Vācijas okupācijas režīma laikā izdarītu noziegumu bez noilguma ir tipiska Krievijas izvērstā informatīvā kara izpausme. Tādas pastiprināti būs novērojamas visā šajā Saeimas vēlēšanu gadā. PSRS un LPSR propaganda latviešu saistību ar nacistiskās okupācijas režīma laikā reāli izdarītiem noziegumiem savija ar klajiem izdomājumiem. Galvenokārt tas tika darīts, lai nomelnotu latviešu trimdu rietumvalstīs. Latviešu trimdas organizācijas aktīvi iestājās pret Latvijas okupāciju, tā iespaidojot mītnes zemju sabiedrisko domu un politiķu lēmumus. Tādēļ padomju propaganda centās gan Latvijā, gan ārvalstīs parādīt gandrīz katru trimdā dzīvojošu latvieti kā nacistu līdzskrējēju," krievvalodīgajos medijos izplatīto 1965. gadā filmu komentē vēsturnieks un Saeimas deputāts Ritvars Jansons  (NA).

Raksts tapis ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu

  • 1939 - 1940 Okupācijas priekšvēsture
    1939 - 1940
    Okupācijas priekšvēsture
    • 1939. gada 23. augusts
      Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu.
    • 1939. gada 1. septembris
      Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
    • 1939. gada 17. septembris
      PSRS uzbrūk Polijai.
    • 1939. gada 5. oktobris
      Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.
    • 1939. gada 30. oktobris
      Nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz līgumu ar Latvijas valdību par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
    • 1940. gada 15. jūnijs
      PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.
    • 1940. gada 16. jūnijs
      PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.
  • 1940-1941 Padomju okupācija
    1940-1941
    Padomju okupācija
    • 1940. gada 17. jūnijs
      PSRS okupē Latviju.
    • 1940. gada 20. jūnijs
      Latvijā izveido jaunu valdību, kas sastādīta Maskavā. Valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins.
    • 1940. gada 14.-15. jūlijs
      Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.
    • 1940. gada 21. jūlijs
      Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.
    • 1940. gada 5. augusts
      Latviju iekļauj PSRS.
    • 1940. gada 13. augusts
      VK(b)P CK Politbirojs apstiprina LPSR Konstitūciju.
    • 1940. gada novembris
      Okupētajā Latvijā oficiāli stājas spēkā Krievijas Kriminālkodekss.
    • 1941. gada 14. maijs
      PSRS valdība un VK(b)P CK sāk gatavoties Latvijas iedzīvotāju masveida represijām un pieņem slepenu lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
    • 1941. gada 13./14.jūnijs
      Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.
  • 1941-1944/45 Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    1941-1944/45
    Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    • 1941. gada 22. jūnijs
      Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā un nacistiskā okupācija.
    • 1941. gada 16. jūlijs
      Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu Ostlandi, kurā Latvija ir tikai viens no četriem Austrumu apgabaliem.
    • 1941. gada jūlijs
      Tiek īstenotas pirmās ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.
    • 1941. gada 30. novembris
      Sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā 70 000 ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas izglābt 400 Latvijas ebrejus.
    • 1941. gada 5. decembris
      Vācu armija cieš sakāvi pie Maskavas.
    • 1942. gada 7. marts
      Nacistiskās okupācijas vara izveido Latvijas Zemes pašpārvaldi.
    • 1943. gada 29. janvāris
      Nacisti izdod rīkojumu par visu Latvijas romu (čigānu) tautības iedzīvotāju arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
    • 1943. gada 11. februāris
      Paraksta pavēli par Latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu SS karaspēka ietvaros, to veido piespiedu mobilizācijas ceļā.
    • 1943. gada 13. augusts
      Pēdējās Latvijas Republikas Saeimas četru lielāko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas iestājas par demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par LCP vadītāju ievēl Konstantīnu Čaksti.
    • 1943. gada 28. novembris
      Irānā, Teherānas konferencē, ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Josifs Staļins. Staļins panāk PSRS tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
    • 1944. gada 22. marts
      189 latviešu politiķi iesniedz prasību nacistiskās okupācijas varas iestādēm par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. Prasība tiek noraidīta.
    • 1944. gada 18. jūlijs
      Padzenot vācu armiju no Šķaunes Ludzas apriņķī, Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.
    • 1944. gada jūlija beigas – augusta sākums
      Ar vācu atļauju ģenerālis Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu militāru vienību. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
    • 1944. gada 8. septembris
      Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
    • 1944. gada 20. novembris
      Nespējot Kureļa grupu pakļaut savai kontrolei, vācu SD vienības arestē kureliešu galveno štābu. Astoņus štāba virsniekus, notiesā uz nāvi un nošauj. Arestētos kureliešus iesloga koncentrācijas nometnēs.
    • 1945. gada 5. februāris
      Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās akceptē PSRS prasības. Latviju atkārtoti okupē PSRS.
  • 1944/45-1953 Staļinisma terors. Padomju okupācija.
    1944/45-1953
    Padomju okupācija
    Staļinisma terors
    • 1945. gada 8. maijs
      Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka grupējumi Kurzemē, t.sk., 19. latviešu leģionāru divīzija.
    • 1945. gada 3. oktobris
      Austrijā, Lustenavā, uz pirmo sēdi sanāk no Latvijas uz Vāciju izceļojusī LCP daļa. Latvijas valsts pilsoņi emigrācijā tupina cīnīties par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
    • 1945. gada 6. oktobris
      LPSR AP deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.
    • 1946. gada 10. februāris
      Notiek PSRS AP vēlēšanas.
    • 1947. gada 17. februāris
      Ar mērķi vājināt komunistu kontroli pār Austrumeiropu ASV sāk raidīt radiostacija „Amerikas balss”, ko Latvijas teritorijā klausās nelegāli.
    • 1949. gada 29. janvāris
      PSRS Ministru padome izdod rīkojumu par nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgāko saimnieku („kulaku”), deportāciju no Latvijas uz Sibīriju.
    • 1949. gada 25. marts
      Padomju okupācijas vara īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju uz Sibīriju. Izsūta 42 322 cilvēku.
    • 1949. gada jūlijs
      Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas, tiek izveidoti 3857 kolhozi.
    • 1953. gada 17. janvāris
      Latvijas PSR Augstākās padome pieņem dekrētu par jauno Latvijas PSR karogu.
    • 1953. gada 5. marts
      Staļina nāve.
  • 1953-1959 “Atkusnis”. Padomju okupācija.
    1953-1959
    Padomju okupācija
    “Atkusnis”
    • 1953. gada 12. septembris
      Ņikitu Hruščovu ievēl par PSKP CK pirmo sekretāru.
    • 1955. gada 14. maijs
      Izveido Varšavas līguma valstu organizāciju.
    • 1956. gada 25. februāris
      PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina “personības kultu”.
    • 1956. gada 23. augusts
      Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.
  • 1959-1985 “Stagnācija”. Padomju okupācija.
    1959-1985
    Padomju okupācija
    “Stagnācija”
    • 1959. gada 7. – 8. jūlijs
      Notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistus.
    • 1961. gada 13. augusts
      Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.
    • 1964. gada 10. oktobris
      Hruščovs spiests atteikties no PSKP CK pirmā sekretāra amata; viņa vietā nāk Leonīds Brežņevs.
    • 1965. gada decembris
      Atklāj Pļaviņu HES
    • 1968. gada 27. maijs
      Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju sākas “Prāgas pavasaris”.
    • 1968. gada 20. augusts
      PSRS karaspēka vadībā likvidē “Prāgas pavasari”.
    • 1979. gada 25. decembris
      PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā.
    • 1982. gada 10. novembris
      Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs.
    • 1984. gada 9. februāris
      Jurija Andropova nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.
    • 1985. gada 10. marts
      Konstantīna Čerņenko nāve.
    • 1985. gada 11. marts
      Par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs.
  • 1985-1990/91 “Perestroika”. Padomju okupācija.
    1985-1990/91
    Padomju okupācija
    “Perestroika”
    • 1986. gada 10. jūlijs
      Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu „Helsinki 86”.
    • 1986. gada oktobris
      Sabiedrībā sākas plaša Daugavas aizstāvēšanas kampaņa.
    • 1987. gada 28. februāris
      Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).
    • 1987. gada 14. jūnijs
      Helsinku grupa aicina nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus.
    • 1987. gada 23. augusts
      Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanai veltīts protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa.
    • 1988. gada 27. aprīlis
      Rīgā Arkādijas parkā notiek VAK rīkots mītiņš pret metro būvi Rīgā.
    • 1988. gada 1. – 2. jūnijs
      Latvijas Radošo savienību plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.
    • 1988. gada 10. jūlijs
      Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšana.
    • 1988. gada 16. jūlijs
      VAK rīko manifestāciju Mežaparkā, nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
    • 1988. gada 8. un 9. oktobris
      Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju tiek ievēlēts Dainis Īvāns.
    • 1989. gada februāris
      Interfrontes protesta mītiņi pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
    • 1989. gada 5. maijs
      LPSR AP pieņem „LPSR valodu likumu”. Latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
    • 1989. gada 23. augusts
      Norisinās Baltijas ceļš – 660 km garā cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm, pieminot 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanos.
    • 1989. gada 9. novembris
      Berlīnes mūra krišana.
    • 1989. gada 18. novembris
      Tautas manifestācija „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.
    • 1990. gada 18. marts
      Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas.
  • Neatkarīga Latvija
    Neatkarīga Latvija
    • 1990. gada 4. maijs
      LPSR AP pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
    • 1990. gada 3. oktobris
      Vācijas atkalapvienošanās
    • 1991. gada 2. janvāris
      PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
    • 1991. gada 13. – 27. janvāris
      Latvijas iedzīvotāji piedalās barikādēs Rīgā.
    • 1991. gada 3. marts
      Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
    • 1991. gada 12. jūnijs
      Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu
    • 1991. gada 19. augusts
      Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs.
    • 1991. gada 21. augusts
      Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti.
    • 1991. gada 22. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Islande
    • 1991. gada 24. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
    • 1991. gada 17. septembris
      Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.
    • 1991. gada 30. decembris
      Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
    • 1994. gada 14. februāris
      Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”
    • 1999. gada 12. marts
      NATO pievienojās pirmās postpadomju valstis - Čehija, Polija, Ungārija.
    • 2002. gada novembris
      Prāgas samits. NATO valstu vadītāju apspriedē nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas.
    • 2003. gada 20. septembris
      Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
    • 2004. gada 29. marts
      Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
    • 2004. gada 1. maijs
      Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstis.
Rumbula 1941

Rumbula 1941

Gunārs Astra

Gunārs Astra