X

Latvijas okupācijas vēsture

Viltus ziņa: Jāņi Latvijā ir neonacistu svētki, kas ieguvuši lielu popularitāti pēc PSRS sabrukuma

Viltus ziņa: Jāņi Latvijā ir neonacistu svētki, kas ieguvuši lielu popularitāti pēc PSRS sabrukuma

Autors: Māris Antonevičs

Laikā, kad Latvijā gatavojās Jāņu svinībām, savu artavu šim pasākumam nolēma dot arī Krievijas propagandas medijs "Sputņik", dodot vārdu savam pastāvīgajam autoram Armenam Gasparjanam. Lūk, viņa komentārs, kas dzirdams "Sputņik Radio", bet tā fragmenti lasāmi arī interneta vietnē. A. Gasparjans: "Rīgā šobrīd tiek atzīmēti saulgriežu svētki, taču tie ir interesanti ne jau ar zāļu tirgu vai tautas svinībām (11. novembra) Krastmalā. Jau kādu laiku šie svētki Baltijā, tāpat kā Ukrainā, ir saistīti ar neonacistiem. Tas viss nav izdomāts Rīgā, bet nāk no postģermāņu tradīcijām, kurām Hitlera partija pievērsa ļoti lielu uzmanību. Viņi pievērsās vēsturei, sprieda par vikingiem, un attiecīgi liela uzmanība tika pievērsta pagāniskajām tradīcijām. Tālāk tā kļuva par tādu kā starptautisku subkultūru, īpaši 70. gadu beigās – 80. gadu sākumā. Pēc PSRS sabrukuma tas atnāca arī līdz Baltijai, kur ieguva nepieredzētu atsaucību. Tas, ar kādu patosu Baltijā atzīmē saulgriežu svētkus, ne tuvu nestāv tam, kā to dara Dānijā, Zviedrijā vai Norvēģijā."

Turpinājumā "Sputņik" autors uzdod jautājumu – kas stāv aiz šī "projekta"? Viņš spriedelē, ka nacistu kustības Baltijas valstīs kontrolē valdība un tās nedarīs neko tādu, kas varai nebūs izdevīgs. "Taču ar katru gadu arvien vairāk un vairāk cilvēku Baltijā nonāk šajā neopagānisma un pseidonacionālisma orbītā. Tā pamatā ir plaša mitoloģija, kas apmierina jebkuru gaumi. Un visa pamatā tam ir teorija, ka bija reiz tāda brīnišķīga zeme, kas vēlāk nonāca zem Krievijas okupācijas. Tas nozīmē, ka saulgriežu tradīcijas tiek piesaistītas politikai. Nekas labs no tā nesanāks," norāda Gasparjans, kurš vēl iesaka baltiešiem iepazīties ar Trešā reiha vadītāju pozīciju, pirms piekopt pagāniskās tradīcijas.

Jāpiebilst, ka šīs fantastiskās atklāsmes "Sputņik" tomēr nolēmis nepublicēt savā interneta vietnes latviešu valodas versijā, tur ir tikai neitrāla informācija un vairāki desmiti foto par Līgo svinībām Rīgā.

Atmaskojums

"Mums šķita, ka zemākais punkts jau sasniegts, bet tad no apakšas kāds pieklauvēja," tā  par Kremļa propagandu smejoties saka žurnālisti, kas kritizē Putina politiku. Arī Armenam Gasparjanam ar savām jaunākajām atklāsmēm ir izdevies sasniegt kārtējo "dibenu". Nav gan īsti saprotams, no kurienes viņš ņēmis savu teoriju par Jāņu tradīciju saistību ar nacismu un Hitleru, jo pat Krievijas medijos iepriekš nekas tāds nav atrodams.

Vēsturē ir vairākas liecības par to, ka svētki, ko mūsdienās sauc par Jāņiem, Latvijas teritorijā svinēti jau ļoti sen. "Pie jāņugunīm pa visu lielo zemi ar lielu prieku danco, dzied un lēkā," 1584. gadā savā Livonijas hronikā rakstījis Baltazars Rusovs. "Jāņa dienā visa latvju tauta svin savus vecu vecos Līgā svētkus, līgodama, diedama, priecādamās," tā latviešu tradīciju raksturojis Garlībs Merķelis. Un, protams, daudzas latviešu tautasdziesmas, kas apdzied gan Jāņu dienas tradīcijas, gan pašus Jāņus un viņu radiniekus. 

Kas tās par blēņām, ka saulgriežu svētkus Latvijā sāka svinēt tikai pēc PSRS sabrukuma? Latvijas iedzīvotāji paši labi zina, ka šie bijuši galvenie tautas svētki gan pirms kara, gan padomju laikā, pat neskatoties uz LPSR varas īslaicīgajiem centieniem tos aizliegt.

"Ja es zinātu, ka Gasparjana sirdī ir saglabājies kaut piliens armēņu kultūras, tad teiktu, ka latviešu Jāņiem piedēvēt sakaru ar nacismu ir tas pats kas armēņu skaistajiem Surba Sarkisa mīlētāju svētkiem piedēvēt turcisku izcelsmi. Aizskart citas tautas svētkus ir tas pats kas aizskart otra vecākus vai vecvecākus. Pat 21. gadsimtā, kad daudzas tradicionālās vērtības ir izļodzītas, mēs svinam savus Jāņus un zinām, ka tie ir ļoti seni. Šiem svētkiem nevar pielikt konkrētu gadu, bet tas noteikti ir senāks par kristietības ienākšanu Baltijā. Vasaras saulgrieži ir diena, kad gaisma aizpilda maksimāli iespējamo diennakts daļu. Sezonas dievība Jānis šajos svētkos iemieso gaismu, nes siltumu, kas nodrošina ne tikai labvēlīgus augšanas apstākļus visam, bet arī veicina auglību un dzīvesspēku cilvēkiem. Tie ir mūsu mīlestības svētki, un tos nekāds Gasparjans nespēs, lai cik netīru muti, sabojāt," saka folkloras pētniece un Saeimas deputāte Janīna Kursīte.

Lai gan arī "Sputņik" autora uzsvērtajā Vācijā ir vairāki līdzīgi rituāli, tomēr daudz izplatītākas saulgriežu svinības ir Ziemeļeiropā. Piemēram, Igaunijā vasaras saulgriežus sauc par "Jaanipäev", kas nozīmē – Svētā Jāņa diena. Taču tāpat kā latvieši, arī igauņi tos atzīmējuši vēl pirms kristietības ienākšanas. Arī igauņiem ir tradīcija dedzināt ugunskurus un lēkt pār tiem, dziedāt, dejot un dzert alu. Somi svētkus sauc senā dieva Uko vārdā par Ukonjuhlu un, tāpat kā latvieši, brauc tos svinēt uz laukiem. Ozola vietā viņiem gan ir bērzs. Zviedrijā svētki tiek svinēti starp 19. – 25. jūniju un ir izteikti tautiski. Piemēram, to laikā notiek dejošana ap ziediem rotātu stabu, tiek spēlēta tautas mūzika un dziedātas īpašas svētku dziesmas. Katru gadu Jāņu laikā televīzijas ziņās parasti tiek rādīti arī sižeti no Anglijas, kur tūkstošiem vasaras saulgriežu svētku svinētāju pulcējas pie seno druīdu akmens krāvumiem Stounhendžā.

Savukārt Krievijā un citās austrumslāvu zemēs Jāņiem līdzīga tradīcija ir Ivana Kupalas diena, kur, pēc ekspertu domām, apvienoti gan pagāniskie, gan kristīgie rituāli. Arī daudzi krievi dedzina ugunskurus, vāc pļavā ziedus, peldas ezerā un pat nenojauš, ka ar to, pēc "Sputņik" "eksperta" domām, kļūst par neonacistiem.

J. Kursītes vērtējums: "Diemžēl jau labu laiku Krievijas oficiālie un pusoficiālie pārstāvji rīkojas pēc principa – jo negantāk melo, jo vairāk cilvēku gatavi uzķerties uz āķa. Gasparjana izteikums par nacisma ietekmētiem latviešu Jāņiem ir šī absurduma spilgts piemērs. Lai izmestais āķis būtu vēl asāks, latviešiem pievilkti klāt arī ukraiņi. Un šajā vietā tiek pielikts punkts, jo citādi būtu jāsaka, ka vasaras saulgriežu svinēšana attiecas ne tikai uz latviešiem, ukraiņiem, bet arī uz krieviem, baltkrieviem, skandināviem un citām Eiropas tautām." Viņa atgādina, ka Gasparjanam ļoti patīk dažādas provokācijas un personiski aizvainojumi. Piemēram, radio "Eho Moskvi" žurnālisti Kseniju Larinu viņš nodēvējis par maitu ("otkrovennaja svoloč"). Žurnāliste, kura bija kritizējusi Kremļa propagandu, vēlāk bijusi spiesta aizbraukt no Krievijas. 

Kā reaģēt uz tik nekaunīgiem meliem? J. Kursīte piedāvā interesantu metodi: "Šeit būtu jāpiemin viens izcils pētījums – amerikāņu psihiatra Marka Goulstona pirms pāris gadiem iznākusī grāmata par to, kā sarunāties ar trakajiem (Mark Goulston, "Talking to Crazy: How to Deal with the Irrational and Impossible"), šo trako sarakstā ietverot arī apzinātus manipulatorus. Viens no psihiatra padomiem ir neapvainoties, bet iejusties trakā ādā un turpināt tādā pašā garā. Goulstons apraksta gadījumu ar satrakotu suni, kas ieķēries rokā. Pirmā doma – censties izraut roku, bet tādā gadījumā suns iekodīsies daudz ciešāk. Viņa padoms – roka jāiegrūž vēl dziļāk suņa rīklē, kurš tādējādi gribēs to norīt. Lai norītu, viņam būs jāatslābina sakostie žokļi. Tas ļaus atbrīvot roku."

 

Raksts tapis ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu

  • 1939 - 1940 Okupācijas priekšvēsture
    1939 - 1940
    Okupācijas priekšvēsture
    • 1939. gada 23. augusts
      Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu.
    • 1939. gada 1. septembris
      Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
    • 1939. gada 17. septembris
      PSRS uzbrūk Polijai.
    • 1939. gada 5. oktobris
      Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.
    • 1939. gada 30. oktobris
      Nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz līgumu ar Latvijas valdību par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
    • 1940. gada 15. jūnijs
      PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.
    • 1940. gada 16. jūnijs
      PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.
  • 1940-1941 Padomju okupācija
    1940-1941
    Padomju okupācija
    • 1940. gada 17. jūnijs
      PSRS okupē Latviju.
    • 1940. gada 20. jūnijs
      Latvijā izveido jaunu valdību, kas sastādīta Maskavā. Valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins.
    • 1940. gada 14.-15. jūlijs
      Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.
    • 1940. gada 21. jūlijs
      Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.
    • 1940. gada 5. augusts
      Latviju iekļauj PSRS.
    • 1940. gada 13. augusts
      VK(b)P CK Politbirojs apstiprina LPSR Konstitūciju.
    • 1940. gada novembris
      Okupētajā Latvijā oficiāli stājas spēkā Krievijas Kriminālkodekss.
    • 1941. gada 14. maijs
      PSRS valdība un VK(b)P CK sāk gatavoties Latvijas iedzīvotāju masveida represijām un pieņem slepenu lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
    • 1941. gada 13./14.jūnijs
      Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.
  • 1941-1944/45 Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    1941-1944/45
    Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    • 1941. gada 22. jūnijs
      Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā un nacistiskā okupācija.
    • 1941. gada 16. jūlijs
      Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu Ostlandi, kurā Latvija ir tikai viens no četriem Austrumu apgabaliem.
    • 1941. gada jūlijs
      Tiek īstenotas pirmās ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.
    • 1941. gada 30. novembris
      Sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā 70 000 ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas izglābt 400 Latvijas ebrejus.
    • 1941. gada 5. decembris
      Vācu armija cieš sakāvi pie Maskavas.
    • 1942. gada 7. marts
      Nacistiskās okupācijas vara izveido Latvijas Zemes pašpārvaldi.
    • 1943. gada 29. janvāris
      Nacisti izdod rīkojumu par visu Latvijas romu (čigānu) tautības iedzīvotāju arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
    • 1943. gada 11. februāris
      Paraksta pavēli par Latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu SS karaspēka ietvaros, to veido piespiedu mobilizācijas ceļā.
    • 1943. gada 13. augusts
      Pēdējās Latvijas Republikas Saeimas četru lielāko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas iestājas par demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par LCP vadītāju ievēl Konstantīnu Čaksti.
    • 1943. gada 28. novembris
      Irānā, Teherānas konferencē, ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Josifs Staļins. Staļins panāk PSRS tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
    • 1944. gada 22. marts
      189 latviešu politiķi iesniedz prasību nacistiskās okupācijas varas iestādēm par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. Prasība tiek noraidīta.
    • 1944. gada 18. jūlijs
      Padzenot vācu armiju no Šķaunes Ludzas apriņķī, Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.
    • 1944. gada jūlija beigas – augusta sākums
      Ar vācu atļauju ģenerālis Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu militāru vienību. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
    • 1944. gada 8. septembris
      Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
    • 1944. gada 20. novembris
      Nespējot Kureļa grupu pakļaut savai kontrolei, vācu SD vienības arestē kureliešu galveno štābu. Astoņus štāba virsniekus, notiesā uz nāvi un nošauj. Arestētos kureliešus iesloga koncentrācijas nometnēs.
    • 1945. gada 5. februāris
      Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās akceptē PSRS prasības. Latviju atkārtoti okupē PSRS.
  • 1944/45-1953 Staļinisma terors. Padomju okupācija.
    1944/45-1953
    Padomju okupācija
    Staļinisma terors
    • 1945. gada 8. maijs
      Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka grupējumi Kurzemē, t.sk., 19. latviešu leģionāru divīzija.
    • 1945. gada 3. oktobris
      Austrijā, Lustenavā, uz pirmo sēdi sanāk no Latvijas uz Vāciju izceļojusī LCP daļa. Latvijas valsts pilsoņi emigrācijā tupina cīnīties par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
    • 1945. gada 6. oktobris
      LPSR AP deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.
    • 1946. gada 10. februāris
      Notiek PSRS AP vēlēšanas.
    • 1947. gada 17. februāris
      Ar mērķi vājināt komunistu kontroli pār Austrumeiropu ASV sāk raidīt radiostacija „Amerikas balss”, ko Latvijas teritorijā klausās nelegāli.
    • 1949. gada 29. janvāris
      PSRS Ministru padome izdod rīkojumu par nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgāko saimnieku („kulaku”), deportāciju no Latvijas uz Sibīriju.
    • 1949. gada 25. marts
      Padomju okupācijas vara īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju uz Sibīriju. Izsūta 42 322 cilvēku.
    • 1949. gada jūlijs
      Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas, tiek izveidoti 3857 kolhozi.
    • 1953. gada 17. janvāris
      Latvijas PSR Augstākās padome pieņem dekrētu par jauno Latvijas PSR karogu.
    • 1953. gada 5. marts
      Staļina nāve.
  • 1953-1959 “Atkusnis”. Padomju okupācija.
    1953-1959
    Padomju okupācija
    “Atkusnis”
    • 1953. gada 12. septembris
      Ņikitu Hruščovu ievēl par PSKP CK pirmo sekretāru.
    • 1955. gada 14. maijs
      Izveido Varšavas līguma valstu organizāciju.
    • 1956. gada 25. februāris
      PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina “personības kultu”.
    • 1956. gada 23. augusts
      Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.
  • 1959-1985 “Stagnācija”. Padomju okupācija.
    1959-1985
    Padomju okupācija
    “Stagnācija”
    • 1959. gada 7. – 8. jūlijs
      Notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistus.
    • 1961. gada 13. augusts
      Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.
    • 1964. gada 10. oktobris
      Hruščovs spiests atteikties no PSKP CK pirmā sekretāra amata; viņa vietā nāk Leonīds Brežņevs.
    • 1965. gada decembris
      Atklāj Pļaviņu HES
    • 1968. gada 27. maijs
      Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju sākas “Prāgas pavasaris”.
    • 1968. gada 20. augusts
      PSRS karaspēka vadībā likvidē “Prāgas pavasari”.
    • 1979. gada 25. decembris
      PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā.
    • 1982. gada 10. novembris
      Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs.
    • 1984. gada 9. februāris
      Jurija Andropova nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.
    • 1985. gada 10. marts
      Konstantīna Čerņenko nāve.
    • 1985. gada 11. marts
      Par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs.
  • 1985-1990/91 “Perestroika”. Padomju okupācija.
    1985-1990/91
    Padomju okupācija
    “Perestroika”
    • 1986. gada 10. jūlijs
      Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu „Helsinki 86”.
    • 1986. gada oktobris
      Sabiedrībā sākas plaša Daugavas aizstāvēšanas kampaņa.
    • 1987. gada 28. februāris
      Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).
    • 1987. gada 14. jūnijs
      Helsinku grupa aicina nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus.
    • 1987. gada 23. augusts
      Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanai veltīts protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa.
    • 1988. gada 27. aprīlis
      Rīgā Arkādijas parkā notiek VAK rīkots mītiņš pret metro būvi Rīgā.
    • 1988. gada 1. – 2. jūnijs
      Latvijas Radošo savienību plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.
    • 1988. gada 10. jūlijs
      Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšana.
    • 1988. gada 16. jūlijs
      VAK rīko manifestāciju Mežaparkā, nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
    • 1988. gada 8. un 9. oktobris
      Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju tiek ievēlēts Dainis Īvāns.
    • 1989. gada februāris
      Interfrontes protesta mītiņi pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
    • 1989. gada 5. maijs
      LPSR AP pieņem „LPSR valodu likumu”. Latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
    • 1989. gada 23. augusts
      Norisinās Baltijas ceļš – 660 km garā cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm, pieminot 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanos.
    • 1989. gada 9. novembris
      Berlīnes mūra krišana.
    • 1989. gada 18. novembris
      Tautas manifestācija „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.
    • 1990. gada 18. marts
      Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas.
  • Neatkarīga Latvija
    Neatkarīga Latvija
    • 1990. gada 4. maijs
      LPSR AP pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
    • 1990. gada 3. oktobris
      Vācijas atkalapvienošanās
    • 1991. gada 2. janvāris
      PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
    • 1991. gada 13. – 27. janvāris
      Latvijas iedzīvotāji piedalās barikādēs Rīgā.
    • 1991. gada 3. marts
      Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
    • 1991. gada 12. jūnijs
      Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu
    • 1991. gada 19. augusts
      Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs.
    • 1991. gada 21. augusts
      Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti.
    • 1991. gada 22. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Islande
    • 1991. gada 24. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
    • 1991. gada 17. septembris
      Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.
    • 1991. gada 30. decembris
      Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
    • 1994. gada 14. februāris
      Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”
    • 1999. gada 12. marts
      NATO pievienojās pirmās postpadomju valstis - Čehija, Polija, Ungārija.
    • 2002. gada novembris
      Prāgas samits. NATO valstu vadītāju apspriedē nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas.
    • 2003. gada 20. septembris
      Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
    • 2004. gada 29. marts
      Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
    • 2004. gada 1. maijs
      Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstis.
Rumbula 1941

Rumbula 1941

Gunārs Astra

Gunārs Astra