X

Latvijas okupācijas vēsture

Krieviski runājošie Latvijā: hibrīdiskās identitātes

Krieviski runājošie Latvijā: hibrīdiskās identitātes

Autors: Ammons Českins (Ammon Cheskin)

Esmu pētījis Latvijas krieviski runājošo iedzīvotāju nostāju pret Latvijas un Krievijas politisko un informatīvo telpu. Manuprāt, krieviski runājošie ir izveidojuši unikālu identitātes stāvokli, kas vienlaikus noraida un pieņem gan latvisko, gan krievisko identitāti. Tādējādi krieviski runājošo identitāte Latvijā ir sarežģīts latviskās un krieviskās identitātes hibrīds.

KRIEVIJAS TAUTIEŠU POLITIKA

Pēdējos gados Krievija ir pastiprinājusi pūles sasniegt savus tautiešus ārzemēs. Krievija ne tikai mēģina izveidot ciešākas attiecības ar saviem tautiešiem, bet arī mazināt identificēšanos ar to valsti, kurā krieviski runājošie dzīvo. To panāk, uzsverot īpašības, kas it kā padara krievus unikālus – krievu tradīciju respektēšana, kolektīvisms (sobornostj), krievu valoda, liberālisma un individuālisma nicināšana un dziļa cieņa pret Krievijas izpratni par Otro pasaules karu.

Būtisks šīs stratēģijas aspekts saista krieviskuma (russkostj) kulturālās iezīmes ar to, ka “īstiem krieviem” vajadzētu atbalstīt Krievijas Federācijas politiku. Tādējādi Krievijas stratēģija politizē krievu kulturālo identitāti, lai izveidotu vienotu krievu tautiešu kopienu ar nedalītām vērtībām un nedalītu politisko lojalitāti Krievijai.

Nepārsteidz, ka Baltijas valstis, Ukraina un Rietumi kopumā tiek atainoti kā šo krievu vērtību ienaidnieki. Šīs valstis tiek apzīmētas kā fašistiskas, kulturāli samaitātas, par daudz liberālas un ka tās nonicina Krievijas vēsturi un kultūru. Tādēļ Krievijas tautiešu politika cenšas novērst krieviski runājošo latviskošanu.

LATVIJAS NACIONĀLĀ TELPA

Neskatoties uz Krievijas pūlēm, manuprāt, daudzi Latvijas krieviski runājošie nejūt tik ciešas politiskās saites ar Krievijas Federāciju, kā Kremlis ir cerējis. Tajā pašā laikā signāli, kas nāk no Latvijas valsts, paradoksālā kārtā apstiprina Maskavas nepārprotamo vēstījumu. Latvijas mediju un politiskās telpas analīze liecina, ka krieviski runājošos bieži attēlo kā lojālākus Maskavai nekā Rīgai. Piemēram, krieviski runājošo vēlme lietot krievu valodu vai Krievijas medijus tiek uzskatīta par pierādījumu skaidrām politiskām un kultūras saitēm ar Krievijas Federāciju.

Ja Krievija cenšas politizēt krievu kultūru, tad tas pats sakāms par Latvijas valsti. Tiem krieviski runājošiem, kuru lielākajai daļai vecāki vai vecvecāki nonāca Latvijā padomju okupācijas laikā, nepārtraukti atgādina viņu nelikumīgo statusu Latvijā. Pilsonības likums, valodas politika, politiskās debates un diskusijas par vēsturi – tas viss pastiprina priekšstatu par nelikumību un veicina piederības trūkumu. Nesen pieņemtā Latvijas Satversmes preambula tam ir izcils piemērs. Tur etniskās Latvijas tautas (latviešu nācijas) jēdziens ir skaidrots kā Latvijas valsts centrālais kodols. Krieviski runājošajiem tādējādi atliek maz iespēju, ka viņus pieņems kā likumīgus Latvijas tautas kodola dalībniekus.

IDENTITĀTES STRATĒĢIJAS

Neraugoties uz negatīvo spiedienu gan no Latvijas, gan Krievijas politiskās telpas, krieviski runājošie Latvijā ir spējuši sev izveidot hibrīdas identitātes, kas vienlaikus ir latviskas un krieviskas. Vairākumam krieviski runājošo daudzi faktori vēl arvien ir ļoti svarīgi – to skaitā krievu valoda un vēstures izpratne (galvenokārt par Otro pasaules karu). Kaut gan lielākā daļa krieviski runājošo domā, ka ir svarīgi mācīties latviešu valodu, un uzskata Latviju par savām mājām, pierādījumi liecina, ka viņi negrib pazaudēt savu krievisko kultūras identitāti. Tādēļ krievu valodas saglabāšana ir krieviski runājošo galvenās rūpes.

Tomēr politiskās saites ar Krievijas Federāciju ir visai vājas. Latvijā daudzi krieviski runājošie izjūt kulturālu pārākumu pār Krievijas krieviem. Viņi izrāda lepnumu par to, ka ir eiropejiskāki un civilizētāki. Daudzi Krieviju uzskata par svešu un savādu zemi. Tādēļ identifikāciju ar Krievijas kultūru nevajadzētu uzskatīt par pierādījumu prezidenta Putina un Krievijas politikas atbalstam.

Vēsturiskās atmiņas pārstāv vienu no vissarežģītākajām un strīdīgākajām kultūras jomām. Kopumā ir pieņemts, ka krieviski runājošajiem un etniskajiem latviešiem ir atšķirīgi uzskati par Otrā pasaules kara vēsturi. Taču pat šajā ziņā krieviski runājošajiem Latvijā un krieviem Krievijā uzskati atšķiras. Gados jauni krieviski runājošie zināmā mērā arvien vairāk ir ar mieru pieņemt, ka Padomju Savienība okupēja Latviju. Tai pašā laikā daudzi krieviski runājošie vēlas uzsvērt Sarkanarmijas pozitīvo (atbrīvotāja) lomu uzvarā pār fašismu. Tas liecina, cik lielā mērā krieviski runājošie ir gatavi pieņemt naratīvus un identitāti gan no Latvijas, gan Krievijas telpas.

POLITIKAS IETEIKUMI UN SECINĀJUMI

Šīs pētniecības rezultāti ved pie vairākiem loģiskiem politikas ieteikumiem. Vissvarīgākais – politikas veidotājiem jāapzinās vairākuma Latvijas krieviski runājošo sarežģītā un hibrīdiskā identitāte. Tajā pašā laikā daudziem krieviski runājošajiem ir grūti justies pieņemtiem kā Latvijas kodola kopienas pārstāvjiem. Lai gan Latvija ir viņu dzimtene, īstenotā politika bieži vien rada iespaidu, ka Latvijas valsts pārstāv etnisko latviešu intereses un etnisko latviešu nāciju.

Viens no veidiem, kā to pārvarēt, būtu depolitizēt krievu kultūru un pārstāt uztvert krievu valodu un kultūru kā apdraudējumu Latvijas pastāvēšanai. Kā redzams Krimas aneksijas gadījumā, prezidents Putins dedzīgi vēlējās Krieviju atainot kā krieviski runājošo kultūras un politisko tiesību aizstāvi. Krievijas neatlaidīgā tautiešu politika var vienot kultūras identitāti un politisku rīcību. Izrādot pozitīvāku nostāju pret krievu kultūru, Latvijas valsts politika radītu saikni ar krieviski runājošajiem.

Latvijas valstij vajadzētu uzsvērt pozitīvos Latvijas krievu tēlus, tas ir, tos, kuri labi jūtas gan latviskajā, gan krieviskajā kultūras telpā. Latvijas krievi, lai gan dažādi, veido neatkārtojamu Latvijas indivīdu grupu. Nevajadzētu uzskatīt, ka Latvijas krievi pēc savas būtības ir prokrieviski. Te svarīgs ir latviskais elements, bet tāpat arī krieviskās identitātes aspekts. Iepriekš īstenotā politika centusies latviskot krieviski runājošos, taču pētījumi rāda, ka tas varēs izdoties tikai tad, ja valsts atzīs krievu kultūras aspektus viņu identitātē.

Ieteicamā literatūra

Ammon Cheskin, Russian Speakers in Post-Soviet Latvia. Discursive Identity Strategies, Edinburgh University Press, 2016.

  • 1939 - 1940 Okupācijas priekšvēsture
    1939 - 1940
    Okupācijas priekšvēsture
    • 1939. gada 23. augusts
      Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu.
    • 1939. gada 1. septembris
      Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
    • 1939. gada 17. septembris
      PSRS uzbrūk Polijai.
    • 1939. gada 5. oktobris
      Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.
    • 1939. gada 30. oktobris
      Nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz līgumu ar Latvijas valdību par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
    • 1940. gada 15. jūnijs
      PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.
    • 1940. gada 16. jūnijs
      PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.
  • 1940-1941 Padomju okupācija
    1940-1941
    Padomju okupācija
    • 1940. gada 17. jūnijs
      PSRS okupē Latviju.
    • 1940. gada 20. jūnijs
      Latvijā izveido jaunu valdību, kas sastādīta Maskavā. Valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins.
    • 1940. gada 14.-15. jūlijs
      Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.
    • 1940. gada 21. jūlijs
      Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.
    • 1940. gada 5. augusts
      Latviju iekļauj PSRS.
    • 1940. gada 13. augusts
      VK(b)P CK Politbirojs apstiprina LPSR Konstitūciju.
    • 1940. gada novembris
      Okupētajā Latvijā oficiāli stājas spēkā Krievijas Kriminālkodekss.
    • 1941. gada 14. maijs
      PSRS valdība un VK(b)P CK sāk gatavoties Latvijas iedzīvotāju masveida represijām un pieņem slepenu lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
    • 1941. gada 13./14.jūnijs
      Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.
  • 1941-1944/45 Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    1941-1944/45
    Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
    • 1941. gada 22. jūnijs
      Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā un nacistiskā okupācija.
    • 1941. gada 16. jūlijs
      Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu Ostlandi, kurā Latvija ir tikai viens no četriem Austrumu apgabaliem.
    • 1941. gada jūlijs
      Tiek īstenotas pirmās ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.
    • 1941. gada 30. novembris
      Sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā 70 000 ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas izglābt 400 Latvijas ebrejus.
    • 1941. gada 5. decembris
      Vācu armija cieš sakāvi pie Maskavas.
    • 1942. gada 7. marts
      Nacistiskās okupācijas vara izveido Latvijas Zemes pašpārvaldi.
    • 1943. gada 29. janvāris
      Nacisti izdod rīkojumu par visu Latvijas romu (čigānu) tautības iedzīvotāju arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
    • 1943. gada 11. februāris
      Paraksta pavēli par Latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu SS karaspēka ietvaros, to veido piespiedu mobilizācijas ceļā.
    • 1943. gada 13. augusts
      Pēdējās Latvijas Republikas Saeimas četru lielāko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas iestājas par demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par LCP vadītāju ievēl Konstantīnu Čaksti.
    • 1943. gada 28. novembris
      Irānā, Teherānas konferencē, ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Josifs Staļins. Staļins panāk PSRS tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
    • 1944. gada 22. marts
      189 latviešu politiķi iesniedz prasību nacistiskās okupācijas varas iestādēm par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. Prasība tiek noraidīta.
    • 1944. gada 18. jūlijs
      Padzenot vācu armiju no Šķaunes Ludzas apriņķī, Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.
    • 1944. gada jūlija beigas – augusta sākums
      Ar vācu atļauju ģenerālis Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu militāru vienību. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
    • 1944. gada 8. septembris
      Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
    • 1944. gada 20. novembris
      Nespējot Kureļa grupu pakļaut savai kontrolei, vācu SD vienības arestē kureliešu galveno štābu. Astoņus štāba virsniekus, notiesā uz nāvi un nošauj. Arestētos kureliešus iesloga koncentrācijas nometnēs.
    • 1945. gada 5. februāris
      Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās akceptē PSRS prasības. Latviju atkārtoti okupē PSRS.
  • 1944/45-1953 Staļinisma terors. Padomju okupācija.
    1944/45-1953
    Padomju okupācija
    Staļinisma terors
    • 1945. gada 8. maijs
      Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka grupējumi Kurzemē, t.sk., 19. latviešu leģionāru divīzija.
    • 1945. gada 3. oktobris
      Austrijā, Lustenavā, uz pirmo sēdi sanāk no Latvijas uz Vāciju izceļojusī LCP daļa. Latvijas valsts pilsoņi emigrācijā tupina cīnīties par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
    • 1945. gada 6. oktobris
      LPSR AP deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.
    • 1946. gada 10. februāris
      Notiek PSRS AP vēlēšanas.
    • 1947. gada 17. februāris
      Ar mērķi vājināt komunistu kontroli pār Austrumeiropu ASV sāk raidīt radiostacija „Amerikas balss”, ko Latvijas teritorijā klausās nelegāli.
    • 1949. gada 29. janvāris
      PSRS Ministru padome izdod rīkojumu par nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgāko saimnieku („kulaku”), deportāciju no Latvijas uz Sibīriju.
    • 1949. gada 25. marts
      Padomju okupācijas vara īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju uz Sibīriju. Izsūta 42 322 cilvēku.
    • 1949. gada jūlijs
      Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas, tiek izveidoti 3857 kolhozi.
    • 1953. gada 17. janvāris
      Latvijas PSR Augstākās padome pieņem dekrētu par jauno Latvijas PSR karogu.
    • 1953. gada 5. marts
      Staļina nāve.
  • 1953-1959 “Atkusnis”. Padomju okupācija.
    1953-1959
    Padomju okupācija
    “Atkusnis”
    • 1953. gada 12. septembris
      Ņikitu Hruščovu ievēl par PSKP CK pirmo sekretāru.
    • 1955. gada 14. maijs
      Izveido Varšavas līguma valstu organizāciju.
    • 1956. gada 25. februāris
      PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina “personības kultu”.
    • 1956. gada 23. augusts
      Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.
  • 1959-1985 “Stagnācija”. Padomju okupācija.
    1959-1985
    Padomju okupācija
    “Stagnācija”
    • 1959. gada 7. – 8. jūlijs
      Notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistus.
    • 1961. gada 13. augusts
      Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.
    • 1964. gada 10. oktobris
      Hruščovs spiests atteikties no PSKP CK pirmā sekretāra amata; viņa vietā nāk Leonīds Brežņevs.
    • 1965. gada decembris
      Atklāj Pļaviņu HES
    • 1968. gada 27. maijs
      Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju sākas “Prāgas pavasaris”.
    • 1968. gada 20. augusts
      PSRS karaspēka vadībā likvidē “Prāgas pavasari”.
    • 1979. gada 25. decembris
      PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā.
    • 1982. gada 10. novembris
      Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs.
    • 1984. gada 9. februāris
      Jurija Andropova nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.
    • 1985. gada 10. marts
      Konstantīna Čerņenko nāve.
    • 1985. gada 11. marts
      Par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs.
  • 1985-1990/91 “Perestroika”. Padomju okupācija.
    1985-1990/91
    Padomju okupācija
    “Perestroika”
    • 1986. gada 10. jūlijs
      Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu „Helsinki 86”.
    • 1986. gada oktobris
      Sabiedrībā sākas plaša Daugavas aizstāvēšanas kampaņa.
    • 1987. gada 28. februāris
      Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).
    • 1987. gada 14. jūnijs
      Helsinku grupa aicina nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus.
    • 1987. gada 23. augusts
      Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanai veltīts protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa.
    • 1988. gada 27. aprīlis
      Rīgā Arkādijas parkā notiek VAK rīkots mītiņš pret metro būvi Rīgā.
    • 1988. gada 1. – 2. jūnijs
      Latvijas Radošo savienību plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.
    • 1988. gada 10. jūlijs
      Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšana.
    • 1988. gada 16. jūlijs
      VAK rīko manifestāciju Mežaparkā, nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
    • 1988. gada 8. un 9. oktobris
      Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju tiek ievēlēts Dainis Īvāns.
    • 1989. gada februāris
      Interfrontes protesta mītiņi pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
    • 1989. gada 5. maijs
      LPSR AP pieņem „LPSR valodu likumu”. Latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
    • 1989. gada 23. augusts
      Norisinās Baltijas ceļš – 660 km garā cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm, pieminot 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanos.
    • 1989. gada 9. novembris
      Berlīnes mūra krišana.
    • 1989. gada 18. novembris
      Tautas manifestācija „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.
    • 1990. gada 18. marts
      Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas.
  • Neatkarīga Latvija
    Neatkarīga Latvija
    • 1990. gada 4. maijs
      LPSR AP pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
    • 1990. gada 3. oktobris
      Vācijas atkalapvienošanās
    • 1991. gada 2. janvāris
      PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
    • 1991. gada 13. – 27. janvāris
      Latvijas iedzīvotāji piedalās barikādēs Rīgā.
    • 1991. gada 3. marts
      Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
    • 1991. gada 12. jūnijs
      Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu
    • 1991. gada 19. augusts
      Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs.
    • 1991. gada 21. augusts
      Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti.
    • 1991. gada 22. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Islande
    • 1991. gada 24. augusts
      Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
    • 1991. gada 17. septembris
      Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.
    • 1991. gada 30. decembris
      Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
    • 1994. gada 14. februāris
      Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”
    • 1999. gada 12. marts
      NATO pievienojās pirmās postpadomju valstis - Čehija, Polija, Ungārija.
    • 2002. gada novembris
      Prāgas samits. NATO valstu vadītāju apspriedē nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas.
    • 2003. gada 20. septembris
      Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
    • 2004. gada 29. marts
      Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
    • 2004. gada 1. maijs
      Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstis.
Rumbula 1941

Rumbula 1941

Gunārs Astra

Gunārs Astra