Ik gadu novembrī Latvijā tiek atzīmēti divi nozīmīgi vēsturiski datumi – 11. novembris jeb Lāčplēša diena, kad tiek godināti valsts militārie un brīvības cīnītāji, kā arī 18. novembris jeb Latvijas Republikas proklamēšanas diena. Šogad prokremliskie mediji mērķtiecīgi šos simboliskos datumus atainoja kā nacistisko ideju slavinošus pasākumus.
11. novembrī Krievijas valsts TV kanāls RTR, kas ir plaši skatīts Latvijas krievvalodīgo vidū, vēstīja par lāpu gājienu Lestenes Brāļu kapos, kur ir lielākā latviešu leģionāriem veltītā piemiņas vieta Latvijā. (Latviešu leģions bija 1943. gadā izveidots militārs formējums Waffen SS sastāvā, kas sastāvēja no latviešu karavīriem, kuri galvenokārt tika mobilizēti piespiedu kārtā). RTR ziņu diktors sižetā apgalvoja, ka lāpu gājiens ticis organizēts ar mērķi pieminēt kritušos leģionārus. Patiesībā, minētais piemiņas pasākums godināja visus karavīrus, kuri bija cīnījušies par Latvijas brīvību. Nav pierādījumu, ka lāpu gājiens un piemiņas brīdis Lestenes Brāļu kapos bija veltīts vienīgi leģionāru atcerei. Turklāt kanāla RTR apgalvotais, ka pasākums Lestenē ir centrālais notikums Latvijā, ir maldinošs, jo 11. novembris ik gadu visā Latvijā tiek atzīmēts kā atceres diena, kuras kulminācija ir svecīšu aizdedzināšana pie Rīgas pilsmūra 11. novembra krastmalā.
Arī Krievijas TV Kanāls 5 ziņoja par lāpu gājienu Lestenē, uzsverot, ka tas bija leģionāru gājiens: “Šoreiz SS veterāniem jau bija jauns statuss,” norādīja Kanāla 5 žurnālists. “Pirms dažām dienām valsts iestādes pieņēma likumprojektu, kas nacistu armijas veterāniem piešķir Otrā pasaules kara dalībnieku statusu.” Sižetā tika uzsvērts, ka Lestenē nacisti “soļo atklāti un bezbailīgi. Tas ir saprotams, jo Hitleriešiem mūsdienu Latvijā nav ne no viena jābaidās” (skatīt no 00:40). Tomēr žurnālists nevarēja publiski parādīt nevienu no “maršējošajiem hitleriešiem”. Tā vietā tika demonstrēts sagrozīts garīdznieka viedoklis, kurš uzrunāja klātesošos Lestenes Brāļu kapos. Sižetā priesteris runāja par senlatviešu leģendārajiem valdniekiem, taču balss tulkojumā tika norādīts, ka “leģionāri ir mūsu pašreizējie varoņi” (skatīt no 00:55).
Vienlaikus Latvijas parlaments apspriež likumprojektu, kas “dalībnieka” statusu piešķirtu ikvienam, kurš piedalījās Otrajā pasaules karā kā Latvijas pilsonis pēc padomju okupācijas 1940. gada 17. jūnijā. Lai arī parlaments vēl nav pieņēmis minēto likumu, tas ir atbalstīts otrajā lasījumā.
Krievija un tās vēstniecība Latvijā skarbi kritizējusi šo projektu, uzstājot, ka likums pielīdzinātu nacistu un sarkanajā armijā karojošos, vienlaikus noklusējot, ka liekākā daļa Latvijas pilsoņu tika mobilizēti abās armijās piespiedu kārtā.
Prokremlisko mediju ziņojumos par neoficiālajiem lāpu gājieniem tika norādīts, ka latviešu leģionāri it kā esot piedalījušies nacistisko noziegumu pastrādāšanā. Šādu skatījumu pastiprināja Latvijas prezidenta 18. novembrī piešķirtie apbalvojumi septiņiem partizāniem, kuri piedalījās bruņotās cīņās pret pēckara padomju okupāciju. Saskaņā ar oficiālo paziņojumu, apbalvojumi tika piešķirti par dalību nacionālās pretošanās kustībā. Savukārt Krievijas valsts telekanāls Zvezda maldinoši ziņoja, ka prezidents ar ordeņiem apbalvojis SS leģiona veterānus (skatīt no 02:57).
Kremļa TV kanāli izmanto simboliskos lāpu gājienus kā pierādījumu izdomātajai Latvijas iecietībai pret nacisma idejām, vienlaikus ignorējot faktu, ka lāpu gājieni ir kopīga Latvijas tradīcija arī citos publiskos pasākumos, it īpaši rudenī un ziemā. Tām nav nekādas saistības ar nacisma idejām.
Kremļa mediju centieni diskreditēt šīs novembra svinības ir galvenokārt vērsta uz vietējo krievvalodīgo kopienu, kuri aizvien vairāk cenšas pieņemt šos rituālus. Akcentējot saikni starp nacionāli vienojošiem datumiem un nacisma slavināšanu, minētie mediji cenšas stiprināt krievvalodīgās minoritātes pašizolēšanos. Iespējams, tas ir arī vērsts pret Latvijas simtgades svinībām, kas norisināsies nākamajā gadā.
Raksts tapis ar Latvijas Kultūras ministrijas atbalstu