Padomju Savienība un nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz neuzbrukšanas līgumu.
1939. gada 1. septembris
Vācija uzbrūk Polijai, sākas Otrais pasaules karš. Latvija pieņem deklarāciju par neitralitāti.
1939. gada 17. septembris
PSRS uzbrūk Polijai.
1939. gada 5. oktobris
Militāra un politiska spiediena rezultātā Latvija paraksta “savstarpējās palīdzības” līgumu ar PSRS, atļaujot savā teritorijā izvietot Sarkanās armijas kara bāzes.
1939. gada 30. oktobris
Nacionālsociālistiskā Vācija noslēdz līgumu ar Latvijas valdību par vācu tautības Latvijas pilsoņu pārvietošanu uz Vāciju.
1940. gada 15. jūnijs
PSRS agresija pret Latviju, uzbrukums vairākām sardzēm uz Latvijas austrumu robežas.
1940. gada 16. jūnijs
PSRS iesniedz Latvijas valdībai ultimātu un pieprasa Latvijas valdības atkāpšanos un PSRS karaspēka neierobežota skaita ielaišanu Latvijā.
1940-1941
Padomju okupācija
1940. gada 17. jūnijs
PSRS okupē Latviju.
1940. gada 20. jūnijs
Latvijā izveido jaunu valdību, kas sastādīta Maskavā. Valdības vadītājs Augusts Kirhenšteins.
1940. gada 14.-15. jūlijs
Pārkāpjot Latvijas Vēlēšanu likumu un Latvijas Satversmi, notiek nedemokrātiskas Saeimas vēlēšanas, kurās piedalās viens vēlēšanu saraksts – „Latvijas Darba Tautas bloks”.
1940. gada 21. jūlijs
Jaunā Saeima pasludina Latviju par Sociālistisku Padomju Republiku un lūdz PSRS uzņemt Latviju tās sastāvā. Kārlis Ulmanis atstāj prezidenta amatu, nākamajā dienā viņu arestē un deportē uz Krieviju.
1940. gada 5. augusts
Latviju iekļauj PSRS.
1940. gada 13. augusts
VK(b)P CK Politbirojs apstiprina LPSR Konstitūciju.
1940. gada novembris
Okupētajā Latvijā oficiāli stājas spēkā Krievijas Kriminālkodekss.
1941. gada 14. maijs
PSRS valdība un VK(b)P CK sāk gatavoties Latvijas iedzīvotāju masveida represijām un pieņem slepenu lēmumu "Par sociāli svešu elementu izsūtīšanu no Baltijas republikām, Rietumukrainas, Rietumbaltkrievijas un Moldāvijas".
1941. gada 13./14.jūnijs
Latvijas iedzīvotāju masveida deportācija, uz PSRS izsūta 15 443 Latvijas iedzīvotāju.
1941-1944/45
Nacionālsociālistiskās Vācijas okupācija
1941. gada 22. jūnijs
Nacistiskā Vācija uzbrūk Padomju Savienībai. Sākas Otrā pasaules kara darbība Latvijas teritorijā un nacistiskā okupācija.
1941. gada 16. jūlijs
Berlīnē izveido Okupēto Austrumzemju apgabalu Ostlandi, kurā Latvija ir tikai viens no četriem Austrumu apgabaliem.
1941. gada jūlijs
Tiek īstenotas pirmās ebreju iznīcināšanas akcijas, lielākās no tām Rīgā, Daugavpilī, Liepājā un arī daudzās mazpilsētās.
1941. gada 30. novembris
Sākas Rīgas geto iemītnieku masveida iznīcināšana. Pavisam holokaustā Latvijā iet bojā 70 000 ebreju. Pateicoties vietējo iedzīvotāju atbalstam, izdodas izglābt 400 Latvijas ebrejus.
1941. gada 5. decembris
Vācu armija cieš sakāvi pie Maskavas.
1942. gada 7. marts
Nacistiskās okupācijas vara izveido Latvijas Zemes pašpārvaldi.
1943. gada 29. janvāris
Nacisti izdod rīkojumu par visu Latvijas romu (čigānu) tautības iedzīvotāju arestu un nosūtīšanu uz koncentrācijas nometnēm.
1943. gada 11. februāris
Paraksta pavēli par Latviešu „brīvprātīgo” leģiona dibināšanu SS karaspēka ietvaros, to veido piespiedu mobilizācijas ceļā.
1943. gada 13. augusts
Pēdējās Latvijas Republikas Saeimas četru lielāko partiju pārstāvji Rīgā nodibina Latvijas Centrālo Padomi (LCP), kas iestājas par demokrātiskas Latvijas valsts neatkarības atjaunošanu. Par LCP vadītāju ievēl Konstantīnu Čaksti.
1943. gada 28. novembris
Irānā, Teherānas konferencē, ASV prezidents Franklins Rūzvelts, Lielbritānijas premjerministrs Vinstons Čerčils un PSRS vadītājs Josifs Staļins. Staļins panāk PSRS tiesības pēc kara brīvi rīkoties Baltijas valstīs un Austrumeiropā.
1944. gada 22. marts
189 latviešu politiķi iesniedz prasību nacistiskās okupācijas varas iestādēm par neatkarīgas Latvijas Republikas atjaunošanu. Prasība tiek noraidīta.
1944. gada 18. jūlijs
Padzenot vācu armiju no Šķaunes Ludzas apriņķī, Sarkanā armija pāriet Latvijas robežu. Sākas otrā Latvijas padomju okupācija.
1944. gada jūlija beigas – augusta sākums
Ar vācu atļauju ģenerālis Jānis Kurelis un viņa štāba priekšnieks kapteinis Kristaps Upelnieks nodibina atsevišķu militāru vienību. Tā sadarbojas ar LCP un cer kļūt par atjaunotās neatkarīgās Latvijas armijas kodolu.
1944. gada 8. septembris
Notiek LCP pēdējā sēde dzimtenē, kurā pieņem deklarāciju par Latvijas valsts atjaunošanu.
1944. gada 20. novembris
Nespējot Kureļa grupu pakļaut savai kontrolei, vācu SD vienības arestē kureliešu galveno štābu. Astoņus štāba virsniekus, notiesā uz nāvi un nošauj. Arestētos kureliešus iesloga koncentrācijas nometnēs.
1945. gada 5. februāris
Jaltā tiekas ASV, PSRS un Lielbritānijas vadītāji. Sarunās akceptē PSRS prasības. Latviju atkārtoti okupē PSRS.
1944/45-1953
Padomju okupācija Staļinisma terors
1945. gada 8. maijs
Latvijas teritorijā beidzas Otrais pasaules karš, kapitulē vācu karaspēka grupējumi Kurzemē, t.sk., 19. latviešu leģionāru divīzija.
1945. gada 3. oktobris
Austrijā, Lustenavā, uz pirmo sēdi sanāk no Latvijas uz Vāciju izceļojusī LCP daļa. Latvijas valsts pilsoņi emigrācijā tupina cīnīties par Latvijas valstiskuma atjaunošanu.
1945. gada 6. oktobris
LPSR AP deputāti apstiprina Maskavā ierosinātu lēmumu pievienot Abrenes pilsētu un sešus apkārtnes pagastus Krievijas PFSR.
1946. gada 10. februāris
Notiek PSRS AP vēlēšanas.
1947. gada 17. februāris
Ar mērķi vājināt komunistu kontroli pār Austrumeiropu ASV sāk raidīt radiostacija „Amerikas balss”, ko Latvijas teritorijā klausās nelegāli.
1949. gada 29. janvāris
PSRS Ministru padome izdod rīkojumu par nacionālo partizānu, viņu atbalstītāju un turīgāko saimnieku („kulaku”), deportāciju no Latvijas uz Sibīriju.
1949. gada 25. marts
Padomju okupācijas vara īsteno otro Latvijas iedzīvotāju masu deportāciju uz Sibīriju. Izsūta 42 322 cilvēku.
1949. gada jūlijs
Padomju okupācijas varas represīvās politikas rezultātā kolhozu skaits Latvijā trīskāršojas, tiek izveidoti 3857 kolhozi.
1953. gada 17. janvāris
Latvijas PSR Augstākās padome pieņem dekrētu par jauno Latvijas PSR karogu.
1953. gada 5. marts
Staļina nāve.
1953-1959
Padomju okupācija “Atkusnis”
1953. gada 12. septembris
Ņikitu Hruščovu ievēl par PSKP CK pirmo sekretāru.
1955. gada 14. maijs
Izveido Varšavas līguma valstu organizāciju.
1956. gada 25. februāris
PSKP XX kongresā Ņikita Hruščovs runā par Staļina noziegumiem un nosoda Staļina “personības kultu”.
1956. gada 23. augusts
Ungārijā sākas tautas sacelšanās, ko apspiež PSRS bruņotie spēki.
1959-1985
Padomju okupācija “Stagnācija”
1959. gada 7. – 8. jūlijs
Notiek Latvijas Komunistiskās partijas CK plēnumā nosoda nacionālkomunistus.
1961. gada 13. augusts
Vācijas Demokrātiskā Republika slēdz robežu ar Rietumberlīni; sāk celt Berlīnes mūri.
1964. gada 10. oktobris
Hruščovs spiests atteikties no PSKP CK pirmā sekretāra amata; viņa vietā nāk Leonīds Brežņevs.
1965. gada decembris
Atklāj Pļaviņu HES
1968. gada 27. maijs
Ar likumu par cenzūras atcelšanu un politisko ieslodzīto amnestiju sākas “Prāgas pavasaris”.
1968. gada 20. augusts
PSRS karaspēka vadībā likvidē “Prāgas pavasari”.
1979. gada 25. decembris
PSRS karaspēks iebrūk Afganistānā.
1982. gada 10. novembris
Leonīda Brežņeva nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Jurijs Andropovs.
1984. gada 9. februāris
Jurija Andropova nāve; par PSKP CK ģenerālsekretāru kļūst Konstantīns Čerņenko.
1985. gada 10. marts
Konstantīna Čerņenko nāve.
1985. gada 11. marts
Par PSRS un PSKP vadītāju kļūst Mihails Gorbačovs.
1985-1990/91
Padomju okupācija “Perestroika”
1986. gada 10. jūlijs
Liepājā izveido Latvijas cilvēktiesību aizstāvēšanas grupu „Helsinki 86”.
1986. gada oktobris
Sabiedrībā sākas plaša Daugavas aizstāvēšanas kampaņa.
1987. gada 28. februāris
Nodibina Vides aizsardzības klubu (VAK).
1987. gada 14. jūnijs
Helsinku grupa aicina nolikt ziedus pie Brīvības pieminekļa, pieminot 1941. gada deportāciju upurus.
1987. gada 23. augusts
Molotova – Ribentropa pakta noslēgšanai veltīts protesta mītiņš pie Brīvības pieminekļa.
1988. gada 27. aprīlis
Rīgā Arkādijas parkā notiek VAK rīkots mītiņš pret metro būvi Rīgā.
1988. gada 1. – 2. jūnijs
Latvijas Radošo savienību plēnums. M. Vulfsons paziņo, ka 1940. gadā Latvija tika okupēta.
1988. gada 10. jūlijs
Latvijas Nacionālās Neatkarības kustības (LNNK) dibināšana.
1988. gada 16. jūlijs
VAK rīko manifestāciju Mežaparkā, nacionālā sarkanbaltsarkanā karoga reabilitācijai.
1988. gada 8. un 9. oktobris
Latvijas Tautas frontes (LTF) dibināšanas kongress. Par LTF priekšsēdētāju tiek ievēlēts Dainis Īvāns.
1989. gada februāris
Interfrontes protesta mītiņi pret migrācijas pārtraukšanu un pret valsts valodas statusa piešķiršanu latviešu valodai.
1989. gada 5. maijs
LPSR AP pieņem „LPSR valodu likumu”. Latviešu valodai tiek piešķirts valsts valodas statuss.
1989. gada 23. augusts
Norisinās Baltijas ceļš – 660 km garā cilvēku ķēde caur visām trijām Baltijas valstīm, pieminot 1939. gada PSRS un nacistiskās Vācijas vienošanos.
1989. gada 9. novembris
Berlīnes mūra krišana.
1989. gada 18. novembris
Tautas manifestācija „Par neatkarīgu Latviju” Daugavmalā. Piedalās vairāk nekā pusmiljons iedzīvotāju.
1990. gada 18. marts
Latvijas PSR tautas deputātu vēlēšanas.
1990. gada 21. aprīlis
Vislatvijas tautas deputātu sapulce, kurā piedalās 8086 visu līmeņu deputāti, pieņem aicinājumu Latvijas PSR Augstākajai padomei atjaunot Latvijas valstisko neatkarību.
Neatkarīga Latvija
1990. gada 4. maijs
LPSR AP pieņem „Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu”
1990. gada 3. oktobris
Vācijas atkalapvienošanās
1991. gada 2. janvāris
PSRS iekšlietu karaspēka speciālā milicijas vienība OMON ieņem Preses namu Rīgā, bruņoti uzbrukumi Latvijas Republikas varasiestādēm.
1991. gada 13. – 27. janvāris
Latvijas iedzīvotāji piedalās barikādēs Rīgā.
1991. gada 3. marts
Latvijas iedzīvotāju aptaujā par demokrātisku un neatkarīgu Latviju, 2/3 iedzīvotāju nobalso par valsts neatkarības atjaunošanu.
1991. gada 12. jūnijs
Par Krievijas Federācijas prezidentu ievēl Borisu Jeļcinu
1991. gada 19. augusts
Radikālo komunistu valsts apvērsuma mēģinājums Maskavā – augusta pučs.
1991. gada 21. augusts
Latvijas Republikas Augstākā Padome pieņem konstitucionālo likumu “Par Latvijas Republikas valstisko statusu”, pasludinot Latvijas Republiku par neatkarīgu, demokrātisku valsti.
1991. gada 22. augusts
Latvijas neatkarību atzīst Islande
1991. gada 24. augusts
Latvijas neatkarību atzīst Krievijas Padomju Federatīvā Sociālistiskā Republika.
1991. gada 17. septembris
Latvija kļūst par ANO dalībvalsti.
1991. gada 30. decembris
Oficiāli beidz pastāvēt PSRS.
1994. gada 14. februāris
Latvija pievienojās NATO programmai „Partnerattiecības mieram”
1999. gada 12. marts
NATO pievienojās pirmās postpadomju valstis - Čehija, Polija, Ungārija.
2002. gada novembris
Prāgas samits. NATO valstu vadītāju apspriedē nolemj uzaicināt Latviju sākt iestāšanās sarunas.
2003. gada 20. septembris
Referendums par Latvijas dalību Eiropas Savienībā.
2004. gada 29. marts
Latvija kļūst par NATO dalībvalsti.
2004. gada 1. maijs
Latvija kļūst par Eiropas Savienības dalībvalsti. Eiropas Savienībai pievienojās 10 jaunas valstis.
