X

Gunāra Astras gads

Latvijas brīvības cīnītājam Gunāra Astram – 90

Latvijas brīvības cīnītājam Gunāra Astram – 90

Latvijas Okupācijas muzejs 22. oktobrī ar piemiņas pasākumu godināja Latvijas brīvības cīnītāju, nelokāmu Latvijas Nacionālās pretošanās kustības dalībnieku Gunāru Astru viņa 90. dzimšanas dienā. 

Gunārs Astra (22.10.1931.– 06.04.1988.) nesamierinājās ar padomju okupāciju Latvijā un nevardarbīgi pretojās okupācijas varai pagājušā gadsimta 60.-80. gados. Okupācijas režīms Gunāru Astru tiesāja divas reizes. 1961. gadā viņu apsūdzēja dažādās pretpadomju darbībās un piesprieda 15 gadus pastiprinātā režīma labošanas darbu kolonijā. Otro reizi 1983. gadā par pretpadomju aģitāciju un propagandu, piespriežot septiņus gadus ieslodzījumā sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā, piecus gadus izsūtījumā, kā arī atzīstot par sevišķi bīstamu recidīvistu. 1988. gada janvārī uz G. Astru tika attiecināts PSRS Augstākās padomes dekrēts par amnestiju un 1. februārī viņš tika atbrīvots. Pēc diviem mēnešiem viņš mīklainos apstākļos mira Ļeņingradas kara hospitālī.

Īpaša nozīme ir Gunāra Astras runai – 1983. gada 15. decembrī LPSR Augstākajā tiesā teiktajam pēdējam vārdam, kas beidzas ar mūsdienās daudz citēto frāzi "Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot". Šī runa, iespējams, ir viena no nozīmīgākajām politiskajām runām Latvijas valsts vēsturē. Tā pierāda, ka Latvijas valsts neatkarības ideja bija dzīva visu padomju okupācijas periodu.

Par Gunāra Astras vairāk nekā 19 ieslodzījumā pavadītajiem gadiem sevišķa režīma labošanas darbu kolonijā liecina priekšmeti, kurus tuvinieki ir dāvinājuši Latvijas Okupācijas muzejam. Piemēram, 57 vēstules, kuras Astra rakstīja no ieslodzījuma ģimenei Rīgā. Šīs vēstules muzejam 2011. gadā dāvināja G.Astras vecākais brālis Harijs Astra.

Latvijas Okupācijas muzejs ik gadu Gunāra Astras dzimšanas dienā 22. oktobrī rīko piemiņas pasākumus. Šogad COVID-19 pandēmijas noteikto ierobežojumu dēļ pasākums notika tiešsaistē. Pasākuma dalībniekus uzrunāja G. Astras brālis Leons Astra, Latvijas Neatkarības kustības dalībnieks, G. Astras laika un domu biedrs Jānis Rožkalns, teoloģijas doktors Guntis Kalme un Latvijas Okupācijas muzeja vēsturnieks Gints Apals. G.Astras vēstuļu fragmentus, kas glabājas Latvijas Okupācijas muzeja krājumā lasīja aktieris Ēriks Vilsons.

Pasākuma ierarksts skatāms muzeja Youtube kanālā:

Vairāk šajā sadaļā

G. Astras piemiņai tapusi filma “Drosmes diena”
Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju Gunāra Astras gada ietvaros izveidojusi filmu “Drosmes...
Latvijas Pasts izdevis Gunāram Astram veltītu pastmarku
2022. gada 25. martā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, Latvijas Okupācijas muzejā prezentēja Latvijas...
Apvilkt dzelzs apli. Meditācija par brīvības nedalāmību.
Gunāru Astru pieminot 15.12.2021.* Valters Nollendorfs “Lai svētās papērksnītes...
Gunārs Astra
Gunārs Astra (22.10.1931.– 06.04.1988.) bija Latvijas brīvības cīnītājs un nelokāms Latvijas Nacionālās...
Atklāts Gunāra Astras piemiņai veltīts piemineklis “Nebaidies!”
2022. gada 20. janvārī, Tieslietu ministrija sadarbībā ar Latvijas Okupācijas muzeju atklāja Gunāra Astras piemiņai...
Atvērta grāmata "Gunārs Astra. Pēdējais vārds"
Gunāra Astras gada ietvarā izdevējs “Latvijas Vēstnesis” sadarbībā ar Latvijas...
Gunāra Astras pēdējais vārds LPSR Augstākajā tiesā
No izdevuma "Gunārs Astra. Pēdējais vārds"Izdevējs: “Latvijas...