Latvijas Okupācijas muzejs

Nolietoto karoti deportācijas dienā 1941. gada 14. jūnijā no mājām paņēma līdzi Brigita Švarcbaha, kas tobrīd vēl bija jauna meitene. Šī karote Sibīrijā tika lietota kā nazis kartupeļu mizošanai, ēšanai un citiem darbiem. Otra karote palika Rīgā, kuru saglabāja Brigitas vecmamma.

Izstādītie priekšmeti parāda, kāda ir bijusi ikdienas dzīve, deficīts lietās, kuras mēs ikdienā uzskatām par pašsaprotamām. Priekšmeti ir papildinājums iepriekš izstādītajai Tardenaka fotogrāfiju izstādei.

Ar to terors tikai sākās. Notika augstāko valsts institūciju pārorganizēšana un pakļaušana Komunistiskajai partijai. Kā augstākā terora izpausme pret Latvijas iedzīvotājiem tika pielietotas masu deportācijas.

Pirmā PSRS organizētā deportācija notika 1941. gadā naktī no 13. uz 14. jūniju. Latvijas iedzīvotāji, kuri pārstāvēja PSRS nevēlamu iedzīvotāju daļu un bija iesaistīti Latvijas Republikas valsts pārvaldē, tika arestēti, pamatojoties uz noziegumiem, kurus Padomju Savienība tiem piedēvēja. Šie noziegumi vairākumā gadījumu bija PSRS likumu pārkāpšana un pretošanās okupācijas režīmam. Izsūtītie cilvēki bija politiķi, uzņēmēji, turīgie iedzīvotāji un arī virsnieki, kā arī viņu ģimenes.

Kopumā 14. jūnija deportācijās tika izsūtīti 15 443 cilvēki, no kuriem 3 741 bija, bērni vecumā līdz 16 gadiem. Cilvēkus arestēja un izveda no viņu mājām naktī, nebrīdinot tos, aizvedot uz tuvākajām dzelzceļa stacijām. Vīriešus nodalīja no viņu ģimenēm, nosūtot tos uz ieslodzījuma vietām, savukārt sievietes un bērni tika nosūtīti uz nomitinājuma vietām. Ieslodzījuma vietās tika nošauti 700 cilvēku, mira 3 453, nomitinājuma vietās mira 1 940 cilvēki.

Informāciju sagatavoja:

Egils Lūsiņš,
Latvijas Okupācijas muzeja izstāžu kurators