X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Ukrainas vēstnieka uzruna Valsts prezidenta rīkotajā starptautiskajā konferencē 17. martā

Ukrainas vēstnieka uzruna Valsts prezidenta rīkotajā starptautiskajā konferencē 17. martā

2022. gada 21. marts

2022. gada 17. martā Valsts prezidents Egils Levits rīkoja starptautisku konferenci “Nosargāt valsti. Toreiz un tagad: Baltijas valstu nacionālā pretošanās pieredze un Ukraina”. Konferences mērķis bija izvērtēt Baltijas valstu pretošanās pieredzi un tās starptautisko nozīmi, šo pieredzi skatot kontekstā ar Krievijas karu pret Ukrainu. Viens no konferences goda viesiem bija Ukrainas vētnieks Latvijā Oleksandrs Miščenko. Piedāvājam iepazīties ar viņa uzrunu konferencē (tulkojums no angļu valodas).

"Cienījamais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits!

Cienījamā Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece!

Cienījamā publika!

Mūsu konferences otrās sesijas tēma ir ļoti aktuāla manai valstij, kas kļuva par upuri Putina režīma karam, kurš pārkāpa visas starptautisko tiesību normas un veica militāras agresijas aktu pret Ukrainu, tās suverenitāti un teritoriālo integritāti.

Visa Rietumu demokrātiskā pasaule demonstrē vienotību ar Ukrainu, atbalstot Ukrainu un sniedzot tai milzīgu militāru palīdzību. Tomēr diemžēl ar to nepietiek, lai apturētu agresoru.

Pašā Ukrainā pieaug neapmierinātība par Rietumu, īpaši NATO alianses dalībvalstu, šķietamo apņēmības trūkumu. Lai gan Rietumi lepojas ar savu dalībvalstu negaidīto vienotību, šī vienotība un Rietumu palīdzība Ukrainai šodien ir katastrofāli nepietiekama. Un tā ir liela problēma.

Par ko Putins cenšas sodīt Ukrainu? Par to, ka Ukraina īsteno Eiropas standartus un aizsargā Eiropas vērtības, kas ir ES un NATO pamatā. Vai, ņemot to vērā, ukraiņi kļūdās, sagaidot un cerot, ka Rietumi aizsargās Ukrainu kā Eiropas kopienas daļu? Manuprāt, šādas cerības ir pilnīgi loģiskas.

Raugoties uz situāciju no šāda viedokļa, esmu pārliecināts, ka ir ļoti viegli saprast prezidenta Volodimira Zelenska izteikumus par NATO, kā arī parastu ukraiņu kritiku par alianses vājo reakciju.

Latvija dara visu iespējamo, lai atbalstītu Ukrainu un palīdzētu mums aizsargāties. Tie ir reāli darbi, nevis vārdi. Kā Ukrainas oficiālais pārstāvis esmu sirsnīgi pateicīgs Jums, prezidenta kungs, Latvijas valdībai un Latvijas tautai par to, ka izrādāt izcilu vienotību ar Ukrainas tautu, daloties ar visām mūsu sāpēm un ciešanām, ko izraisījis šis asiņainais Krievijas karš pret Ukrainu.

Diemžēl ne visas Rietumvalstis pieņem šādu viedokli. Dažas joprojām izrāda neziņu, domājot, ka dialogs ar Putinu ir iespējams. Vēl ļaunāk, dažas joprojām cenšas gūt labumu no situācijas un uzturēt sadarbību ar Putina noziedzīgo režīmu un viņa Krieviju.

 

Dārgie draugi!

Ukrainas tauta ir pierādījusi savu apņēmīgo uzticību Eiropas vērtībām Pat asinsizliešana un karš nespēja mūs atturēt. Ukrainas tauta ir vienota ap savas valsts vadību un izrāda gatavību pilnībā aizstāvēt savu suverenitāti cīņā pret agresīvo Krieviju.

Protams, mēs uzvarēsim. Ienaidnieks jau ir cietis milzīgus zaudējumus. Bet mēs arī. Atšķirībā no Kremļa diktatora Ukraina augstu vērtē katru mūsu cilvēku dzīvību. Mēs apzināmies, ka 13 000 Krievijas karavīru, kas gājuši bojā šajā pasākumā, Putinam absolūti neko nenozīmē. Gluži pretēji, man tagad šķiet, ka Putina mērķis ir radīt pēc iespējas vairāk krievu nāves un ciešanu. Lai viņš varētu ieņemt vietu uz vēstures pjedestāla līdzās saviem elkiem: asiņainajiem despotiem cariem Ivanam Briesmīgajam un Pēterim Lielajam, komunistu maniakiem Ļeņinam un Staļinam, kā arī savam paraugam, KGB priekšniekam Andropovam.

Ukraiņu vērtības ļoti atšķirās no Putina vērtībām. Tāpēc katra kara diena ukraiņiem sagādā neizsakāmas bēdas, simtiem tūkstošu bēgļu.

Ukraina uzvarēs! Bet bez spēcīgāka Rietumu atbalsta šī uzvara mums maksās simtiem tūkstošu upuru. Taču ar Rietumu atbalstu šo karu varētu uzvarēt ļoti ātri. Bet tas prasa no NATO līderu puses patiesu cilvēcību, solidaritāti un drosmi.

Mēs redzam, ka dažu NATO dalībvalstu līderi par katru cenu cenšas izvairīties no jauna pasaules kara ar Putinu. Tomēr es domāju, ka šis karš patiesībā notiek jau ilgāku laiku. Notikumi Ukrainā ir tikai loģiska kulminācija visam Putina valdīšanas periodam Krievijā. Viss sākās ar Krievijas opozīcijas līderu slepkavībām Krievijā un ārvalstīs, Gruzijas, Krimas un Donbasa daļas okupāciju. Vai tas nebija karš? Kurš gan patiešām domāja, ka asiņains KGB aģents kādreiz varētu kļūt par tikumīgu, likumpaklausīgu cilvēku?

Vai Rietumiem ir jāredz miljoniem nogalinātu ukraiņu, visas Ukrainas pilsētas sagrautas, atkal uzspridzināta Černobiļas atomelektrostacija, lai saprastu, ka mēs realitātē jau dzīvojam Putina karā pret visu civilizēto pasauli?

Šodien šajā zālē ir cilvēki, kuriem atšķirībā no ukraiņiem ir iespējas atrasties tur, kur visas šīs problēmas tiek apspriestas un tiek pieņemti attiecīgi lēmumi. Es apzinos, ka Latvija nevar mainīt ES vai NATO nostāju kopumā. Bet es tomēr lūdzu jūs turpināt stingri aizstāvēt manas valsts likteni visās starptautiskajās platformās, samitos un konferencēs.

Latvija mums ir kļuvusi par patiesi brālīgu valsti, kas šajā traģēdijā dalās  Ukrainas sāpēs. Pilnīgi atšķirībā no Putina "brāļiem", kuri tik ļoti "mīl" Ukrainas tautu, ka ir gatavi to fiziski iznīcināt. Tāpēc pateiksim kopā atklāti visai pasaulei, ka slepkavām pasaulē nav vietas. Krievija nevar būt viens no galvenajiem lēmumu pieņēmējiem ANO Drošības padomē. Tā nevar būt nevienam tirdzniecības partneris, jo tā viņa tikai palielinās savu budžetu karam un slepkavībām. Atļaut to visu būtu tas pats, kā iecelt pedofilu par bērnudārza direktoru vai ielaist krokodilu baseinā, kur peldas mūsu bērni. Tāpat arī mēģinājums šodien rast kompromisu ar Putinu pēc viņa nosacījumiem iedrošinātu viņu veikt jaunas asiņainas agresijas, tostarp pret ES un NATO dalībvalstīm.

Šeit ir redzama 72. Melnās Zaporožjes brigādes karavīres Olgas Bendas fotogrāfija. Tā ir tā pati brigāde, kurā pirms 103 gadiem Ukrainas Tautas Republikas laikā ar to pašu agresoru - Sarkano armiju - cīnījās latviešu pulkvežleitnants Kārlis Brože.

Ja man jautā, kāda būs Ukraina pēc šī kara, manuprāt, šī drosmīgās Olgas Bendas fotogrāfija vislabāk atspoguļo pēckara Ukrainas stāvokli. Tāpat kā šī sieviete, arī Ukraina ir smagi ievainota, bet viņa nav salauzta, viņa ir šarmanta, viņai joprojām patīk skaistas drēbes, bet tagad šajās drēbēs ir arī militārie elementi - jo viņa ir gatava cīņai!

Nobeigumā vēlos citēt Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita vārdus. Viņš teica: "Putins pārsteidza Eiropu, tagad Eiropai ir īstais laiks pārsteigt Putinu."


Citas aktualitātes

30. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notiks jaunās ekspozīcijas svinīgā atklāšana2022. gada 26. maijs
Pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā,...
25.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā varoņu un cīnītāju pret totalitārismu piemiņas diena2022. gada 25. maijs
25.maijā visā...
Aicinām uz konferenci "Latvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā: karavīru un civilistu likteņu summa"2022. gada 13. maijs
Norises vieta: Latvijas Okupācijas muzejs, Latviešu strēlnieku laukums 1, Rīga Norises...
Latvijas Pasts izdevis pastmarku Latvijas Okupācijas muzejam2022. gada 13. maijs
2022. gada 18. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika Latvijas Pasta izdotās muzejam veltītās...