Sveicam Igaunijas Republikas Neatkarības dienā ar stāstu par igauņu tautas neatlaidību un gara spēku! Tas ir stāsts par 1941. gada 14. jūnijā no Pērnavas deportēto Marie Ehelaidi (dzim. Mikk), kuras videoliecība par garajā dzīvē pieredzēto glabājas muzeja krājumā.
Marie dzimusi 1911. gadā Pērnavas apkaimē. Pērnavā pabeigusi arī ģimnāziju, 1934. gadā Ekonomikas studijas Tartu universitātē. Pēc studijām Marie atgriezās Pērnavā un sāka strādāt Linu fabrikā kā grāmatvede, vēlāk arī kā musturu un mežģīņu mašīnu pārzinātāja. 1935. gadā apprecējās un 1937. gadā piedzima dēls.
Attēlā: Vasara Pērnavas pludmalē, Igaunijā. No kreisās pirmā - Marie Mikk. 1930tie gadi.
1941. gada 14. jūnijā Marie kopā ar dēlu tika deportēti uz Novosibirskas apgabalu, Kolpaševas rajonu, Kriškino sādžu. Caur smagām slimībām un badu viņi izdzīvoja. Vīrs gāja bojā Gulaga lēģeros.
1946. gadā māte ar dēlu nelegāli atgriezās Igaunijā un Marie sāka studēt mākslu Tartu mākslas institūtā, paralēli strādājot un uzturot ģimeni. 1949. gadā dēlu 12 gadu vecumā deportē otrreiz. Marie māsa Anna, kas vēl aizvien atradās nometinājumā Tomskas apgabalā, pieņēma puiku pie sevis.
1950. gadā Marie drošības iestādes meklē otrreizējai izsūtīšanai, tāpēc viņa pieņem lēmumu bēgt uz Rīgu. Sarežģītos apstākļos un ar labu cilvēku palīdzību Marie atrada gan dzīves vietu, gan darbu Rīgā. No 1953. gada viņa uzsāka darbu Latvijas PSR Restaurācijas pārvaldē kā restauratore. Dēlam un Marie māsai Annai pēc atbrīvošanas no nometinājuma 1957. gadā bija iespēja palikt pie Marie Latvijā.
Attēlā: Marie Ehelaide (dzim. Mikk) 2002. gada 23. jūlijā, Saulkrastos, videoliecības filmēšanas laikā.
