Gunāram Birkertam
veļu ceļā
Birkerta birzī
līst gaisma
klusumā
birst asaras
sidrabotas.
Valters Nollendorfs
Latvijas Okupācijas muzeja biedrība un Latvijas Okupācijas muzejs sēro par arhitekta Gunāra Birkerta, muzeja rekonstrukcijas projekta autora, aiziešanu mūžībā (1925.01.17.- 2017.08.15.).
Muzejs īstenos Gunāra Birkerta ideju par muzeja tumšās ēkas turpinājumu baltā piebūvē, kas simboliski izsaka okupāciju laika pārvarēšanu un virzību uz gaišāku tagadni un nākotni neatkarīgā Latvijas valstī.
Gunārs Birkerts par Nākotnes namu: Okupācijas muzeja piebūve ir tikpat laikmetīga kā oriģinālais muzejs
„Esmu pārsteigts, ka sāpe par Okupācijas muzeja veidolu atsevišķos cilvēkos ir tik ilgi rūgusi. Ir pagājuši 12 gadi, kopš pieņemts lēmums par muzeja piebūvi un šo gadu laikā bija iespēja diskutēt un mainīt. Taču, kāpēc tieši tagad? Man šķiet profesionāli bezatbildīgi izteikt jebkādus kategoriskus spriedumus un vērtējumus šobrīd – pasaules profesionālajā arhitektu cunftē tā nedara.
Kad pirms 12 gadiem tika nolemts Okupācijas muzejam izbūvēt piebūvi, es nācu ar savu absolūta minimālisma arhitektonisko priekšlikumu. Redzējumu, kas atstāj visus mierā un nevienam nedara pāri. Nevienu neaiztiek. Jo piebūvei nav savas izteiksmes, tā ir minimālas apbūves priekšmets. Tā negrib nevienu aizvainot, nevienu iespaidot, tā mēģina būt tik neuzbāzīga, cik var būt. Tā bija mana galvenā pieeja. Faktiski ēkai nevar uzbrukt, jo tā pati nevienam neuzbrūk. Tā tikai reprezentē savu esamību. Un ar savu būtību, esot kā pretējā izteiksme vecajai ēkai, mēs panākam metaforu - tā pārstāv pretēju virzienu kā esošā ēka. Tas ir Nākotnes nams.
Piebūve ir tikpat laikmetīga kā oriģinālais muzejs. Ja esam paturējuši Okupācijas muzeju kā padomju arhitektūras izteiksmes veidu, tad viennozīmīgi jāpatur Nākotnes nams kā izteiksmes forma, kas atspoguļo to, ko pasaule domā par padomju laiku vēsturi Latvijas kontekstā.“