X

Aktualitātes

Kalendāra arhīvs »
Muzejs pārstāvēts diskusijā par vēstures politiku “Kā stāstīt vēsturi? Pētniecība, politika, komunikācija”

Muzejs pārstāvēts diskusijā par vēstures politiku “Kā stāstīt vēsturi? Pētniecība, politika, komunikācija”

2022. gada 2. aprīlis

Atzīmējot Latvijas vēsturnieku komisijas rakstu 29. sējuma “Neiespējamā pretošanās: Latvija starp diviem totalitāriem režīmiem. 1940.−1991.” atvēršanu, 1. aprīlī Rīgas pilī notika diskusija “Kā stāstīt vēsturi? Pētniecība, politika, komunikācija” par vēstures politiku – nepieciešamu Latvijas kā demokrātiskas Eiropas valsts politikas sastāvdaļu.

Viens no diskusijas dalibniekiem bija Latvijas Okupācijas muzeja biedrības biedrs, literatūrzinātnieks prof. Valters Nollendorfs.

Uzruna 2022. gad 1. aprīlī,

Latvijas Vēsturnieku komisijas 29. sējumu atverot*

 

Valters Nollendorfs

Augsti godājamais Prezidenta kungs!

Ļoti cienījamās LVK 29. sējuma līdzstrādnieces un ļoti cienījamie līdzstrādnieki!

Dāmas un kungi!

 

[Paldies, Prezidenta kungs par 29. sējuma iekļaušanu Jūsu minētajā vēstures politikā. Domāju, ka tas, ko teikšu arī iekļausies šajā kontekstā. Sākšu tā. ]

Beidzot! Šis ir pēdējais Latvijas Vēsturnieku komisijas sējums, gandrīz kā epitāfija Komisijas darbam. Tā tapšana nebija viegla, bet te tas ir kā gara grāmatu plaukta noslēgums.

Par tā tapšanu liels paldies Prezidenta kancelejai, kas sagādāja līdzekļus sējuma sagatavošanai un elektroniskajam izdevumam. Sējuma izdošanai grāmatas formātā līdzekļus sagādāja Eiropas parlamenta locekle Dace Melbārde.  Paldies viņai par dāsno devumu. Un liels paldies apgāda "Zinātne" vadītājai Ingrīdai Segliņai par profesionāli prasmīgu grāmatas novadīšanu līdz gala rezultātam. Paldies Kancelejai un Latvijas Okupācijas muzejam par grāmatas izsūtīšanu vairāk nekā 100 bibliotēkām un pētniecības centriem pasaulē.

Pats lielākais paldies tomēr grāmatā publicēto rakstu autoriem un rakstu tulkotājam LU LVI vadošajam pētniekam Valdim Bērziņam. Ceru, ka mans redaktora zīmulis nav jums licies pārāk bargs. Bet par visu vairāk tomēr manam vārda brālim līdzredaktoram Valteram Ščerbinskim par rakstu zinātnisko izvērtēšanu un atbalstu visā rediģēšanas procesā. Šis ir visu mūsu kopdarbs.

Ir nejauša, bet tomēr gandrīz likumsakarīga sagadīšanās, ka sējuma tēma ir pretošanās. Tā sasaucas ar nesenajām Valsts Prezidenta iniciatīvām un nesen aizvadīto pirmo Nacionālās pretošanās kustības dienu 17. martā.  Vēl nozīmīgāk tā sasaucas ar Ukrainas nācijas cīņu par savu valsti. Cīņu "par,"  es vēlos uzsvērt, ne tikai pretošanos "pret."  Ukraiņu nācija skaidri parāda šo atšķirību, kas man šķiet sevišķi nozīmīga arī sakarībā ar pretošanos Latvijā.  Ukraiņu nācijas cīņa par savu suverēno valsti ļauj mums cerēt, ka beidzot izdosies izravēt Rietumu pasaulē iesēto padomju  mītu par nacisma augšāmcelšanos nāciju neatkarības centienos.

Krājuma 12 raksti nav vienots lielums. Pretošanās izpausmju spektrs okupētajā Latvijā dažādos okupācijas posmos 50 gadu garumā ir visai plašs un nereti pretrunīgs; līdzīgi plašs un pretrunīgs ir polāri pretējais spektrs – kolaborācija. Ilgajā otrās padomju okupācijas laikā tie nereti pārklājas un it kā pazūd, cilvēkiem pamazām uz nezināmu laiku pielāgojoties apstākļiem. No šī viedokļa raugoties, pretošanās tik tiešām bija neiespējama. Un tomēr tā izdevās. Mēs ar Valteru Šcerbinski savā ievadrakstā centāmies atrast kopsaucējus, kas vieno visus pretošanās aspektus un kuri vislabāk izskaidro pēkšņo plašās it kā jau sovjetizētas tautas atmošanos astoņdesmito gadu beigās. Blakus universālajām tieksmēm pēc brīvības un cilvēktiesībām tie latviešu tautai ir  (1) uzticība nacionālajai valstij; (2) latviešu valodas, tradīciju un kultūras saglabāšana; (3) Latvijas zemes kā Latvijas nācijas mantojuma daļas saglabāšana un kopšana. Tie pastāvēja zemdegā un izlauzās dziedošajā revolūcijā.

 Atskatoties, 29 sējumi ir pierādījums par darbu, kas nebūt nav mazs. Tai pašā laikā – tas ir skaidrs apliecinājums, ka  29. sējums nav un nedrīkst būt epitāfija, bet ka tam jābūt drīzāk ceļa zīmei, kas rāda uz nepaveikto un vēl veicamo.

Ir pēdējais brīdis atzīt, ka okupācijas perioda vēstures un radniecisko disciplīnu pētniecība līdz šim veikusi tikai priekšdarbus un ka ir laiks no sadrumstalotās un ne vienmēr mērķtiecīgās projektu pieejas pāriet uz ilgtermiņa apkopojošu un aptverošu pētījumu veikšanu un to ievadīšanu pasaules vēstures pētniecības apritē.

Tas, manuprāt, nozīmē šī laikmeta vēstures pētniecību nostādīt uz pastāvīgiem pamatiem, beidzot izveidojot modernu pētniecības institūtu, kādi jau sen pastāv mūsu kaimiņvalstīs, par Poliju nerunājot – to tur ir vairāki. Šis ir brīdis un šī ir iespēja. Prezidenta kungs, [šis noteikti ir vēstures politikas jautājums, un] es griežos pie jums ar aicinājumu būt par valstisko katalizatoru šāda institūta veidošanai.

Ļaujiet man pasapņot. Es sauktu šo institūtu par Nacionālās atmiņas un apziņas institūtu, ar to saprotot pētniecību, kuras mērķis ir izprast iekšējos un ārējos vēsturiskos procesus un to ietekmi uz mūsu nācijas un ilgtspējīgas valsts veidošanas un saliedēšanas procesiem. Jūs, Prezidenta kungs, esat radījis jēdzienus "valstsnācija" un "valstsgriba." Mūsu nācija ir pierādījusi, ka tie nav tikai jēdzieni. Bet izejot traumatiskajiem okupācijas laikmeta pārdzīvojumiem un nonākot pie robežas, kur nācija vairs nav spējīga sevi atjaunot, tā ir arī parādījusi, cik trausla ir nācijas spēja okupācijas sekas pārvarēt, lai uz to atstātajiem sārņiem atkal veidotu valsti, ko mums reiz vardarbīgi atņēma, kad nespējām to aizstāvēt.

Šādam institūtam, manuprāt, ir jābūt vēsturiski iekļaujošam, interdisciplināram un uz atvērtam uz starptautisku dialogu. Ir jāpaplašina tradicionālās akadēmiskās vēstures robežas, vadoties no piemēriem vēstures pētniecībā citur pasaulē.  Jāiekļauj diplomātiskā, militārā, kultūras, literatūras , mutvārdu un sociālā vēsture, jāiekļauj jurisprudence, politoloģija, sociālā psiholoģija, sociālā antropoloģija un atmiņu kultūra. Tikai tā varēsim atrast kopsaucējus mūsu vēstures lielajam stāstam, ko iekļaut gan Austrumeiropas, gan Eiropas, gan pasaules vēsturē.

Prezidenta kungs, kolēģi, dāmas un kungi!  Ukraiņu nācija patlaban raksta savu jauno lielo vēstures stāstu nežēlīgā karā pret brutālu ienaidnieku, kurš bijis arī mūsu ienaidnieks. Tas ir vienlaikus mūsu un visas Austrumeiropas simtgades stāsts. Un liekas, ka pasaule gatava to beidzot uzklausīt.  Mums ir daudz savu stāstu, ko šim lielajam stāstam pievienot. Mums tikai jāprot tos apvienot un izstāstīt tā, lai mūs šajā stāstu korī sadzirdētu un saprastu. Beidzot.

[Spontāni komentāri sakarā ar Prezidenta teikto.]

 

* The Impossible Resistance: Latvia Between Two Totalitarian Regimes 1940–1991 [Neiespējamā pretošanās: Latvija starp diviem totalitāriem režīmiem 1940–1991]. Eds Valters Nollendorfs and Valters Ščerbinskis.  Symposium of the Commission of the Historians of Latvia 29. .Rīgā: Zinātne, 2021.  

 

Citas aktualitātes

30. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notiks jaunās ekspozīcijas svinīgā atklāšana2022. gada 26. maijs
Pēc vairākus gadus ilgušās rekonstrukcijas Latvijas Okupācijas muzeja atjaunotajā ēkā,...
25.maijā tiek atzīmēta Starptautiskā varoņu un cīnītāju pret totalitārismu piemiņas diena2022. gada 25. maijs
25.maijā visā...
Aicinām uz konferenci "Latvijas tautas zaudējumi Otrajā pasaules karā: karavīru un civilistu likteņu summa"2022. gada 13. maijs
Norises vieta: Latvijas Okupācijas muzejs, Latviešu strēlnieku laukums 1, Rīga Norises...
Latvijas Pasts izdevis pastmarku Latvijas Okupācijas muzejam2022. gada 13. maijs
2022. gada 18. maijā Latvijas Okupācijas muzejā notika Latvijas Pasta izdotās muzejam veltītās...