Latvijas Okupācijas muzejs 16. martā rīkoja tiešsaistes semināru “16. marta tradīcija”, kurā šīs dienas norises no dažādiem aspektiem atspoguļoja vēsturnieki un sabiedrisko organizāciju pārstāvji.
Daudzu desmitgažu laikā 16. marta piemiņas pasākumi kļuvuši par noturīgu tradīciju. Tā aizsākta trimdā 1952. gadā un turpināta Latvijā kopš 1990. gada. Lai arī pasākumi guvuši pretrunīgu rezonansi dažādās Latvijas sabiedrības grupās un pārsvarā negatīvu starptautisku publicitāti, tie turpinās joprojām.
Latvijas Okupācijas muzeja mērķis ir objektīvi atspoguļot Otrā pasaules kara norises, pievēršot uzmanību Padomju Savienības un nacistu Vācijas bruņotajos spēkos iesaistīto Latvijas pilsoņu liktenim. Svarīgs ir arī pagātnes notikumu turpinājums mūsdienu sabiedrības apziņā. Tas nosaka nepieciešamību sniegt līdzsvarotu skatu uz Latviešu leģiona karavīru likteni gan kara laikā un gūstā, gan tālākās dzīves gaitās. Ne mazāk nozīmīgas ir pēdas, ko leģiona cīņa atstājusi tautas kopējā atmiņā.
Tiecoties par sarežģītām vēstures norisēm runāt gan niansēti, gan konkrēti, šī gada 16. martā Latvijas Okupācijas muzejs rīko tiešsaistes semināru ar vairāku vēsturnieku un sabiedrisko darbinieku piedalīšanos
Seminārā Mag.hist. Valdis Kuzmins (Nacionālā aizsardzības akadēmija) raksturoja 16. martu kā militāru notikumu, Ph.D. Māra Lazda (Ņujorkas pilsētas universitātes Bronksas koledža) runāja par tradīciju trimdā, Dr.hist. Vita Zelče (LU Sociālo zinātņu fakultāte) analizēja piemiņas pasākumu norises un pretrunas mūsdienu Latvijā, savukārt Aivars Sinka, Daugavas vanagu fonda valdes priekšsēdis, raksturoja Daugavas vanagu veidošanos un darbību.16. marta nozīme tika skatīta ne vien vēsturiskā kontekstā, bet arī vēsturiskās atmiņas un dažādu politisko norišu plaknēs..
Semināra ieraksts:
