Gunāra Astras personība Latvijas pretestības kustības stāstā padomju okupācijas apstākļos izceļas kā pavisam īpaša, vienreizēja un neatkārtojama.
Vispirms jau ar savu bezkompromisa stāju un drosmi publiski iestāties par latviešu tautas pamattiesībām uz savu valsti un valodu apstākļos, kad vairumam jau šķita, ka latviešu tautas liktenis ir pilnīgi un galīgi izšķirts. Viņa sacītais leģendārais Pēdējais vārds tiesā 1983. gada 15.decembrī kļuva par lūzuma punktu daudzu apziņā, bet tā teikumi : Es ticu, ka šis laiks izgaisīs kā ļauns murgs. Tas dod man spēku šeit stāvēt un elpot. - par latviešu tautas ticības apliecinājumu.
Gunāra Astras personībai un apliecinātajiem principiem beidzot ir jāatrod adekvāta vieta Latvijas valsts un starptautiskajā telpā. Kultūras, garīgās un politiskās dzīves izpausmēs. Viņa varoņdarbs spēj patiesi iedvesmot daudzus, tādējādi stiprinot Latvijas valsts ideālus un pamatprincipus.
Gunārs Astra ar savu nostāju, kuru viņš apliecināja Pēdējā vārdā, mums arī atgādina par bezkompromisa ētiskuma aktualitāti starptautiskajās attiecībās mūsdienu pasaulē ar tās kompromisa relatīvismu. Mēs esam aicināti turpināt Gunāra Astras iesākto mūsdienu Latvijā un pasaulē. Bet pirms tam mums viņš mums ir nopietni un patiesi jāiepazīst. Tik daudz ko mēs par viņa dzīvi, personību, uzskatiem un pārliecību vēl nezinām. Gunāra Astras gads ir labs sākums šajā tālajā un auglīgajā ceļā.
Mums ir jāļauj mūsu varonim augšāmcelties savā tautā, tas ir – mūsos. Un ir tikai viens veids kā to izdarīt – viņu iepazīstot visā personības daudzveidībā.
